Aizvadītajā nedēļā norisinājās Latvijas Republikas Saeimas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas veidotā konference "Lasīšana digitālajā laikmetā, rakstītā vārda spēks un bibliotēkas", kas tika rīkota sadarbībā ar AS "Swedbank" izglītības fondu "AUGT". Tajā piedalījās nozares politikas eksperti un īstenotāji, izglītības un bibliotēku jomas eksperti, kā arī uzņēmēju un pašvaldību pārstāvji.
Konference norisinājās Saeimas Baltiešu zālē un tās darbs tika iedalīts trijās daļās. Pirmā no tām: "Nākotnes sabiedrība – lasu, tātad esmu" bija veltīta lasīšanai kā vispārējam fenomenam.
Konferences tematiskās sadaļas "Nākotnes sabiedrība – lasu, tātad esmu" moderators, Latvijas Radio 1 žurnālists Gustavs Terzens.Foto: Reinis Inkēns/LR Saeima
Tajā tika runāts par to, kā mūsdienu digitālajā laikmetā mainās lasīšanas paradumi, kāpēc jālasa grāmatas, kā veicināt lasīšanu, attīstīt lasītprasmi un kritisko domāšanu un ko labāk lasīt – audiogrāmatas, digitālās grāmatas vai tomēr drukāto tekstu.
Tematiskās daļas "Skolu bibliotēkas – ko gaidām un sagaidām?" moderatore, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.Foto: Ieva Ābele/LR Saeima
Otrās daļas tēma bija "Skolu bibliotēkas – ko gaidām un sagaidām?". Tajā konferences dalībnieki apsprieda situāciju skolu bibliotēkās – vai tā ir vieta skolā, kur tikai izsniedz grāmatas, kā skolas var veicināt bērnu un jauniešu rakstpratības un kritiskās domāšanas attīstību un kāda ir skolu bibliotēku funkcija un loma kopējā bibliotēku tīklā.
Tematiskās daļas "Bibliotēka kā sabiedrības attīstības veiksmes garants digitālajā laikmetā" moderatore, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa.Foto: Ieva Ābele/LR Saeima
Konferences trešā tematiskā daļa "Bibliotēka kā sabiedrības attīstības veiksmes garants digitālajā laikmetā" tika veltīta bibliotēkām kopumā: tika spriests, kāda ir to pieejamība iedzīvotājiem, kāda būs nākotnes bibliotēka un kāda ir bibliotēku loma tautsaimniecības attīstībā.
Šajā pārskatā pārlūkosim otrajā konferences daļā paustās atziņas – galvenokārt tādēļ, ka skolu bibliotēkām vispārējās izglītības diskursā, šķiet, nav atlicināts tik daudz uzmanības kā citiem nule aprakstītajiem tematiem.
Par skolu bibliotēku nozīmīgumu diskutēja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas padomes priekšsēdētājs Atis Egliņš-Eglītis; Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava; vēsturnieks, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieks izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā Edgars Plētiens, Latvijas Radio 5 Pieci.lv galvenais satura redaktors, tiesību zinātņu students Toms Putniņš un portāla TVNET kultūras redaktors Toms Treibergs.
Sarunas ievadā Aijas Jankavas vārdi: "Latvijā šobrīd ir apmēram 618 vispārizglītojošās skolas, tātad tieši tikpat ir skolu bibliotēkas, un tās ir tieši tik dažādas, cik mēs šeit esam dažādi."
Konferences dalībnieki vienojās, ka skolu bibliotēkas ir nozīmīgas vietas domājošu un lasošu, tātad brīvu cilvēku veidošanā. Kā to uzsvēra Aija Jankava: "Mēs skaļi visai Latvijas sabiedrībai pasakām, ka skolas bibliotēka ir nozīmīga vieta, kur veidojas domājoši un lasoši, tātad − brīvi cilvēki. Man tas liekas ļoti, ļoti svarīgs vēstījums, un es ļoti, ļoti lūdzu visiem to aiznest tālāk."