Latvijas kultūras kanonā ir iekļautas Kalniņa filmas «Ceplis» (1972) un «Es visu atceros, Ričard! / Akmens un šķembas» (1966). Viņš nozīmīgu ieguvumu Latvijas kino ir sniedzis arī ar filmām «Elpojiet dziļi / Četri balti krekli» (1976), «Akmeņainais ceļš» (1983), kā arī «Jā mēs visu to pārcietīsim» (1987).

Kalniņa filmas «Ceplis» un «Elpojiet dziļi / Četri balti krekli» padomju periodā piedzīvoja cenzūru, un 60.gados tās bija aizliegts publiskot. Tā rezultātā, abas filmas sabiedrība pirmo reizi publiski varēja skatīties tikai 80.gadu beigās, raksta Melbārde.

Režisors ir dzimis 1922.gada 9.maijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā. No 1937. līdz 1940.gadam viņš mācījās Rīgas 1.vidusskolā. No 1945. līdz 1946.gadam Kalniņš bija Mākslas lietu pārvaldes Teātra daļas inspektors, bet no 1947.gadā viņš uzsāka darbu Rīgas kinostudijā un savu kinorežisora profesiju apguva praktiskā ceļā.

Spēlfilmu režijā Kalniņš debitēja ar filmu «Ilze» (1959), pēc kuras bija līdzrežisors filmai «Vētra» (1960).

Kinorežisors šī gada 9. maijā svinēja savu 95 gadu jubileju.