Mīlestības līkločus, palaidnības un amizantus brīžus no Silmaču sētas dzīves izrādē «Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos» izspēlēs izcilu aktieru ansamblis no teju visiem profesionālajiem Latvijas teātriem: aktieri Elīna Vāne, Edgars Pujāts, Ģirts Ķesteris, Ieva Puķe, Regīna Devīte, Gints Grāvelis, Imants Strads, Dārta Daneviča, Inese Ramute, Inta Tirole, Kārlis Neimanis un Zigurds Neimanis, kurš ir arī jubilejas izrādes režisors. Lomās iejutīsies arī dziedātāji Ieva Sutuguova un Nikolajs Puzikovs. Katru iestudējumu kuplinās arī vietējie tautas deju un koru kolektīvi, kas ne tikai uzstāsies, bet iesaistīs visus skatītājus kopīgā svētku ielīgošanā. Dažās pilsētās izrādēs pievienosies arī kultūras žurnālists Andrejs Volmārs, kuram būs uzticēta Pindaka loma.

Izrādes režisors Zigurds Neimanis saka: «Rūdolfa Blaumaņa luga «Skroderdienas Silmačos» neapšaubāmi ir pats populārākais pašmāju autoru sacerējums, ko dažādos laikos ar labpatiku vērojuši skatītāju tūkstoši. Skroderdienas izturējušas patiešām ievērojamu latviešu tautas mīlestības laika pārbaudi – vairāk nekā 100 gadu. Un tāpēc ikviens sevi cienošs Latvijas teātris uzskatījis par pienākumu šos «sadzīves skatus ar dziedāšanu» laiku pa laikam ietvert savā repertuārā. Šī luga labi pakļaujas arī rādīšanai brīvdabas estrādēs, kas profesionāļu un pašdarbnieku izpildījumā jau ticis darīts neskaitāmas reizes. Arī šogad!»

Tautā tik mīlētās lugas pirmizrādes 115. gadu jubilejai veltītais iestudējums «Ondo.lv grandiozā ielīgošana Skroderdienas Silmačos» 16. jūnijā viesosies Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā – vietā, kur tā tik dabīgi iederas, kur dzīvo Blaumaņa laiku gars un dabas miers, kā arī 23. jūnijā Līgo svinētājus pulcēs leģendārajā «Silmaču» vietā – Druvienas estrādē. Izrādes sāksies plkst. 20.00, bet no plkst. 18.00 varēs apmeklēt pirmsjāņu gadatirgu.

Biļetes uz brīvdabas izrādēm iespējams iegādāties «Biļešu Paradīzes» kasēs un internetā, kā arī izrāžu norises vietās uz vietas.
 Senioriem biļetes ar 10% atlaidi.

Teātra kritiķe Zane Radzobe 2016. gada vasarā portālā «Satori.lv» rakstīja: ««Skroderdienas Silmačos» bija Blaumaņa trešā komēdija. To pirmo reizi uzveda 1902. gadā, un kritika to burtiski iznīcināja. Visslavenākais piemērs, protams, ir Jānis Asars, kurš recenzijā lugu ne tikai nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinot ar Blaumaņa iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī pareģo, ka «Skroderdienas» ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta – viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos. (..) Pēc neveiksmīgās «Skroderdienu» pasaules pirmizrādes Blaumanis pat jutās spiests aizstāvēt sevi publiski, presē skaidrojot, ka viņa mērķis ir bijis radīt vieglu izklaidējošu gabalu, neko vairāk, bet publiku šis arguments neaizkustināja. Īstenībā lugas statuss mainījās no tās neatkarīgu apstākļu dēļ – pēc tam, kad 1908. gadā Blaumanis Somijā plašākai publikai negaidīti mira.» (Zane Radzobe. «Skroderdienas Silmačos» – izklaide, ideoloģija un rituāls». Satori.lv; 2016. gada 22. jūnijs)

Sākot ar 1908. gadu, «Skroderdienas Silmačos» iestudētas regulāri: 30. gados Liepājas, Jelgavas un Dailes teātrī, sākot ar 1955. gadu – Andreja Upīša akadēmiskajā drāmas (tagad – Latvijas Nacionālajā teātrī), Krievu Drāmas teātrī, Ruses (Bulgārija) teātrī, Jaunatnes teātrī (divreiz) un pat Jaunajā Rīgas teātrī.