Prezentācijas pasākumā piedalījās cilvēki, kuri ņēmuši nozīmīgu lomu iestāšanās NATO procesā – «NATO StratCom COE» direktors Jānis Sārts, Bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, kādreizējā politieslodzītā Lidija Doroņina-Lasmane, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Jānis Kukainis, kā arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis un LU profesore Žaneta Ozoliņa.

Tā laika aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka Latvijai laimējās, ka laikā no 1998. līdz 2004. gadam tieši šādi ļaudis, virkne patriotisku latviešu izcelsmes NATO valstu militārajos spēkos pieredzi guvušu ekspertu, aizsardzības ministra aicināti, nāca palīgā Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Rezultātā, balstoties uz Rietumu padomnieku mērķtiecīgo pienesumu, izdevās pilnībā mainīt Latvijas virzības uz NATO kursu no bezcerīgas atpalicējas 1998. gadā līdz vienai no sekmīgāk sagatavotajām jaunajām NATO dalībvalstīm 2004. gadā! Lai ko tādu paveiktu, bija jāizprot izaicinājumu pilnā iestāšanās procesa sarežģītība, dziļums un daudzslāņainība kā aizsardzības jomas ietvaros, tā arī iekšpolitisko un ārpolitisko aspektu kontekstā. Grāmatā «Ielauzties NATO» tās autors Ģ.V. Kristovskis uzskata, ka par šo tēmu līdz šim ir nepiedodami maz vai pat virspusēji rakstīts. Taču tas nemazina prieku, ka Latvijas dalība NATO šodien ir pašsaprotama vērtība. Ka šodien, nestabilitātes laikmetā, arvien vairāk cilvēku saprot, cik nozīmīgs un izšķirošs ir bijis laiks, kad Latvija stājās NATO. Ikvienam ir vērts zināt un saprast, ka politika var būt arī mērķtiecīga, ka to sekmēja daudzu ļaužu uzupurēšanās, lai retorisko «būt vai nebūt» izšķirtu par labu Latvijai laikā, kad tās neatkarība un valsts drošība bija vēl trausla.Tāpēc grāmata ir veltīta personībām, kuras ziedojušās šim izcilajam Latvijas drošības mērķim!

Grāmatas priekšvārdā Latvijas universitātes profesore Žaneta Ozoliņa raksta: «Pirmkārt, grāmatā ir sniegta konceptuāla starptautiskās drošības situācijas analīze pirms NATO paplašināšanās posma, kad drošības politikas veidotājiem bija jāsaskaras gan ar sīvu pretdarbību Latvijas kļūšanai par alianses pilntiesīgu dalībnieci kaimiņos un pašu mājās, gan ar diplomātisko līdzekļu palīdzību jāveido sabiedroto loks, gan jāveido un jāattīsta valsts militārās spējas, lai pildītu starptautiskās saistības. Otrkārt, grāmatas īpašā vērtība ir tajā iekļautie arhīvos, intervijās un politiskos dokumentos iegūtie fakti, kuri līdz šim nav bijuši pieejami plašākai sabiedrībai un veido bagātu pierādījumu un ilustrāciju klāstu. Šī grāmata nav tikai savu atmiņu pārstāsts, bet sekošana noteiktiem datiem un viedokļiem, kas apkopoti ilga darba rezultātā. Tieši iepriekš nepublicētie materiāli par Latvijas drošību padara šo izdevumu vērtīgu gan plašākam lasītāju lokam, gan pētniekiem, kuri analizē starptautisko un nacionālo drošību.»

Profesores Žanetas Ozoliņas skatījumā «Ģirta Valda Kristovska grāmata «Ielauzties NATO» ir lieliska dāvana Latvijai tās simtgadē, tā stāsta par mūsu valsts mūža pieciem gadiem. Laiku, kas veicināja Latvijas neatkarības nostiprināšanu un uzticamu starptautisko sabiedroto loka paplašināšanu.»

Grāmatai recenziju sagatavojuši arī Egils Levits, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Jānis Sārts, «NATO StratCom COE» direktors, Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere Le Galla, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Andris Sprūds, Latvijas ārpolitikas institūta direktors.

_{Grāmatas prezentācija notika 6. aprīlī.}