Pirms pusgadsimta kādas Padomju Latvijas akadēmiskās mūzikas vidusskolas audzēkņi izdarīja to, par ko tajos laikos nedrīkstēja pat sapņot. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi izveidoja Latvijā pirmo popgrupu, kas izpildīja elku «Bītlu» dziesmas un arī pašu rakstītu mūziku līdzīgā muzikālā stilā. Vēl šodien īsti nav saprotams, kā šī grupa netika aizliegta padomju cenzūras apstākļos, kaut gan «saķeršanās» ar kultūru pārraugošajām iestādēm bija.

Jaunie mūziķi, kuri tolaik ne apzinājās, ne spēja iedomāties, ka veido Latvijas populārās mūzikas vēsturi, - Boriss Rezņiks (balss, taustiņinstrumenti), Zigismunds Lorencs (balss, ģitāra), Juris Griņevs (balss, ģitāra), Jurijs Kuzminovs (balss, basģitāra) un Eduards Novikovs (balss, bungas) - bija pirmais grupas «Eolika» sastāvs. Grupa veiksmīgi darbojās līdz 70. gadu sākumam, kad tās dalībniekiem bija jādodas dienēt padomju armijā.

Nākamais grupas «Eolika» sastāvs tiek dibināts 1977. gadā, bet jau bez Zigismunda Lorenca līdzdalības - viņš aktīvi darbojas grupā «Selga», ko vada Aldis Ermanbriks un sāk solo karjeru. Par lielāko Zigismunda Lorenca solo karjeras sasniegumu var uzskatīt otro vietu «Mikrofona aptaujā 1977» ar dziesmu «Ceriņi».

Pēc gandrīz piecdesmit gadiem trīs grupas «Eolika» pirmā sastāva dalībnieki - Boriss Rezņiks, Zigismunds Lorencs un Juris Griņevs - atkal satiksies, lai kopā uzspēlētu uz vienas skatuves un sajustu veco laiku mūzikas garšu.