Kaspars Zlidnis atklāj patiesību par fitnesa pasauli - baltmaizi, krējumu un steroīdiem!

Bija laiks, kad es staigāju uz trenažieru zāli, jo nebiju vēl sācis ielu vingrošanu un par «crossfit» Latvijā vēl neviens pat nebija dzirdējis. Pirms nu jau 15 gadiem vidusskolā ar klasesbiedriem staigājām uz tā saucamo cīņu zāles «kačalku».

Uz sienām bija Arnolda un kailu «Playboy» modeļu plakāti. Vienmēr sasvīdušā un mitrā gaisa dēļ dzelži bija pārklāti ar rūsas kārtu, ko ar stūrī nomestu lupatu vajadzēja noslaucīt katru reizi, pirms cel svarus. Tas bija fantastisks laiks - naivs un cerību pilns.

Visiem jauniem puikām gribējies izaugt par lieliem, muskuļainiem vīriem - tādiem, kādi redzami «body building» žurnālos. Tā nu mēs tur gājām un trenējām savus bicepsus, ko mana mamma mēdza saukt par «peļu vēderiņiem». Gads, divi - nekas īpaši nemainījās.

Domājām, ka zāles vaina, jo īstie «kačoki» apmeklēja dārgās trenažieru zāles. Sagrabinot iekrājumus, devāmies uz kādu centra trenažieru zāli, kur zēni bija tieši tādi, kādus redzējām uz plakātiem. Viens no muskuļainajiem treneriem atklāja mums varenu noslēpumu - visa patiesība par muskuļu masu slēpjas baltmaizē un biezpienā.

Tik vienkārši? Nopriecājāmies, un turpmākos mēnešus ēdu baltmaizi, biezpienu un pa virsu uzdzēru saldo krējumu. Lieki teikt, ka garšoja draņķīgi un arī muskuļi neauga. Tā bija vilšanās, bet mūsu meklējumi turpinājās, un tā mēs caur ieteikumiem satikām kādu citu rūdītu «kačoku», kurš izstāstīja neticamas lietas, respektīvi, esot tabletes, kas varot mēneša laikā pieaudzēt aptuveni 10 kilogramus ķermeņa masas un maksā diezgan lēti. Jāņem!

Patiešām nostrādāja! Mēneša laikā klāt 10 kilogrami. Pats sevi nepazinu - no plānā puišeļa pēkšņi biju kļuvis par plecīgu vīru, izaugu izmēros, bet, man par nelaimi, ne prātā! Apburts turpināju iemīto taciņu, bet ilgs nebija mans prieks, jo, tiklīdz beidzās tabletes, arī visi uzpūstie muskuļi pazuda. Tā bija prātam neaptverama vilšanās, kas lika atkal uzmeklēt «kačoku», lai uzzinātu, ko var darīt lietas labā.

Izrādījās, ka esot diezgan liela izvēle. Kā viņi paši par sevi smejas, viņiem esot pazīstama gandrīz visa ķīmisko vielu tabula. Tiku iepazīstināts arī es, un vienā brīdī man zuda visas ilūzijas par baltmaizi, biezpienu un visiem citiem mītiem, ar ko mūs baro vairums mums visiem labi zināmo fitnesa autoritāšu.

Jaunie puikas akli tic saviem elkiem - lieliem un muskuļainiem treneriem, kuri stāsta par proteīnu un aminoskābēm, sastāda īpašas individualizētas treniņu programmas, bet beigu beigās tas viss atduras tikai un vienīgi pret steroīdiem. Tur nevajag īpašu gudrību, bet gan spēju melot un blefot.

Arī vēlākos gados jau citās treneru kompānijās biju noprovējis kaut ko no «Mendeļejeva tabulas», bet katru reizi īsti nevarēju atrast izskaidrojumu, kam man tas - laikam bara instinkts, ja visi, tad arī es, bet skaidrs ir viens - neko dumjāku savā dzīvē neesmu darījis, bet tā bija laba pieredze, kas tagad man ļauj uz fitnesa pasauli skatīties reāli.

Skaidrs, ka vairumam treneru šie meli saistīti ar dienišķo maizi, jo jaunekļi vienmēr gribēs pirkt superprogrammas no tā, kurš izskatās pēc kiborga, nevis pēc parastā latviešu čaļa.

Ilgi nevarēju saprast, kas ir sliktāk - stāstīt pasakas par baltmaizi un biezpienu vai atklāt patiesību un ieteikt brīnumainās tabletes. Abos gadījumos cilvēki tiek maldināti, tāpēc es izvēlos teikt, kā ir - esmu par kustību brīvību un sabalansētu uzturu, pat ja tas nesola muskuļu kalnus.

Apbrīnas vērts ir arī fakts, ka neviens par šo tēmu nekad skaļi nerunā, jo laikam kauns vai bailes par to, ka viss šīs «superveselīgās» fitensa pasaules burbulis plīsīs.

Varu gan nomierināt daudzus savus profesionālos kolēģus - burbulis neplīsīs, jo mazajiem puikām vienmēr gribēsies būt lieliem un muskuļainiem, tāpēc mīti par baltmaizi un biezpienu turpinās dzīvot!