«Studija» aptaujājusi Purvīša balvas nominantus, izvaicājot par viņu darba vēstījumu, attieksmi pret balvām un to nozīmīgumu, savukārt «no otras puses» nominantus izvērtējuši un savus viedokļus par viņu darbiem izteikuši mākslas zinātnieki Andra Silapētere un Eduards Dorofejevs. Žurnāla pastāvīgais autors Kirils Kobrins, saistot balvu piešķiršanu laikmetīgajā mākslā ar neseno Nobela prēmijas literatūrā pasniegšanu Bobam Dilanam, ironiski secina: «Tie laiki, kad varēja apbalvot meistarīgu zīmētāju, jau pieder pagātnei. Mākslai vairs nav nekādas piesaistes individuālajai meistarībai, amatam; ir neiespējami izspriest, kurš «laikmetīgais mākslinieks» taisa labāko «laikmetīgo mākslu». «Laikmetīgā māksla» ir domāšanas veids. Prēmijas mākslā piešķir, apmēram par to pašu, par ko piešķir Nobela prēmijas – par visu labo un pret visu slikto.»

Mākslas zinātniece Ieva Astahovska veic revīziju pēdējo aizvadīto gadu mākslas plūsmās un konstatē, ka pasaulē «nekur uz priekšu māksla vairs nevirzās, bet ir kļuvusi par mūžīgas reciklēšanas, miksēšanas un apropriēšanas spirāli.»

Rihards Bražinskis iedziļinājies grafiti mākslinieka Kiwie personālizstādē, kas pērnā gada nogalē bija skatāma «Rīgas mākslas telpā». Savukārt Elita Ansone izvērstajā rakstā par hiperreālisma attīstību Latvijā «Sacelšanās pret modernismu» pēta mākslinieku iedvesmas avotus un to saikni ar politsko un kultūras vidi, secinot: «Kārdinājums pārnest nofotografēto realitāti mākslas darbā, fotogrāfijai atņem laika dimensiju. Hiperreālisma māksla ir tieksme pēc kaut kā pastāvīga, stabila, saprotama.»

Māksliniece Ieva Epnere dalās savā pieredzē par dalību Starptautiskā darbnīcu un kuratoru programmā (International Studio & Curatorial Programm, ISCP) pērnruden Ņujorkā, atminoties to «kā ļoti karstu laiku gan tiešā, gan pārnestā nozīmē».

«Kas ir laba mākslas kritika un vai tā vispār māksliniekam nepieciešama?» – Šādu jautājumu «Studija» uzdod māksliniekiem Andrim Teikmanim, Aleksejam Naumovam, Ingrīdai Pičukānei, Voldemāram Johansonam, Atim Jākobsonam un Rasai Šmitei. «Diskusija ar mākslas kritiķi palīdz fokusēt domas. Kritika ir reflektēšana: tu izlasi un saproti, kādu iespaidu darbs ir atstājis; tā ļauj uz savu darbu paskatīties no malas,» atzīst mākslinieks Atis Jākobsons.

Numurā lasiet arī rezenzijas par Felicitas Pauļukas, Jura Boiko, Žilvina Kempina un citu Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādēm. Tostarp filozofs Jānis Taurens, analizējot kim? Laikmetīgās mākslas centrā apskatāmo izstādi «Izstāde koferī «Akmeņainā ainava»», izsakās arī par pašu izstāžu recenziju formātu kā tādu.

Žurnāls piedāvātā lasītājiem arī jaunu rubriku «Studija izvēlas» – tuvāku un tālāku ārvalstu muzejos un galerijās skatāmo izstāžu izlasi.

Žurnālu «Studija» izdod izdevniecība «Neputns» ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Žurnāla galvenā redaktore Inga Bunkše (e-pasts: inga@studija.lv).

neputns.lv

_{«Studijas» jaunāko numuru varat iegādāties preses kioskos, «Neputna» galerijā (Rīgā, Tērbatas ielā 49/51), kā arī internetā www.neputns.lv un www.studija.lv.}

Iepriekšējie žurnāla numuri nopērkami «Neputna» galerijā un internetā.

www.studija.lv

_{Žurnāla arhīvs, informācija par abonēšanu un reklāmas iespējām – www.studija.lv.}