Mirdzas Ķempes tēlā iejutīsies dzejniece Ērika Bērziņa, radot jubilāres klātesamības sajūtu.

Programma:

11.45 pulcēšanās Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī–muzejā, Lāčplēša ielā 48–14

12.00 Muzeja direktores Antras Mednes stāstījums par mazāk zināmu Mirdzas Ķempes personības pusi

Pastaiga uz Andreja Upīša memoriālo muzeju, Brīvības ielā 38–4

13.00 Muzeja vadītāja Inese Kaire atklās dzejnieces un Andreja Upīša savstarpējās attiecības, būs aplūkojamas Mirdzas Ķempes dāvinātās grāmatas, kurās atrodami personīgi veltījumi

13.25 Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Mairas Valteres stāstījums par Mirdzas Ķempes un Jāņa Akurateru darbu Latvijas Radiofonā

Pastaiga uz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, Elizabetes ielā 57a–26

14.15 Par Mirdzas Ķempes portretiem un to skicēm stāstīs muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva

Došanās uz Ojāra Vācieša muzeju, O. Vācieša ielā 19 (izmantojot sabiedrisko vai personīgo transportu)

15.45 Atmiņās par Mirdzu Ķempi dalīsies Lija Brīdaka, Ēriks Hānbergs, Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis un Vija Kaņepe.

Būs skatāma ekspresizstāde: jubilāres un Ojāra Vācieša sarakste un Mirdzas Ķempes kā dzejnieku konsultantes vēstules jaunajiem autoriem

Visa pasākuma gaitā Mirdzas Ķempes dzejas un vēstuļu fragmentus lasīs dzejniece Ērika Bērziņa.

_{Biļetes cena 7,50 EUR (cenā iekļauta katra muzeja ieejas biļete). Biļetes iespējams iegādāties «Biļešu Paradīzē», kā arī pirms pasākuma norises Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī–muzejā, Lāčplēša ielā 48–14.}

_{Iespējams apmeklēt konkrētu pasākuma posmu, samaksājot ieejas biļeti, atbilstoši attiecīgā muzeja cenrādim. Šādā gadījumā lūgums ierasties laicīgi, lai paspētu iegādāties biļeti.}

Biogrāfija

Dzimusi 1907. gada 9. februārī Liepājā rakstveža un šuvējas ģimenē. Mācījusies Liepājas 1. pamatskolā (1915—1919), tad Liepājas Valsts vidusskolā, ko pabeidza 1925. gadā. Viņas pirmais dzejolis «Ne jums!» 1923. gadā publicēts laikrakstā «Kurzemes Vārds». Tai pašā gadā pārtulkojusi Puškina «Mocarts un Saljeri». 1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (1930—1940). 1931. gadā Mirdza Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu, vēlāk laulība tomēr izjūk.

1930. gados Ķempe darbojās galvenokārt kā tulkotāja. No 1928. gada līdz 1941. gadam bija diktore Rīgas radiofonā. Pēc Latvijas okupācijas iecelta par Rīgas radiofona literāro raidījumu nodaļas vadītāju (1940—1941). Sākoties karadarbībai Latvijas teritorijā, viņa 1941. gada jūnijā devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, no 1942. gada leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju.

Pēc Sarkanās armijas pretuzbrukuma 1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Strādāja Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju līdz 1947. gadam.

1943. gadā Ķempe kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. No 1948. gada līdz 1972. gadam bija dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, audzinot vairākas dzejnieku paaudzes. Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju.

Mirusi 1974. gada 12. aprīlī. Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos. 1989. gadā Ķempes dzimtajā pilsētā Liepājā novietots Mirdzas Ķempes piemiņas tēls. Rīgā un Liepājā Mirdzas Ķempes vārdā ir nosauktas ielas.