Kaštanka ir suns. A.Čehovs saka - tas ir visparastākais suns, kādu vien var iedomāties. Tam ir parasts izskats, parasts augums. Tikai acis šim sunim ir īpašas. Kaštanka dzīvo kopā ar Saimnieku līdz brīdim, kamēr noklīst. Viņa nokļūst pie jauna Saimnieka, un sākas jauna dzīve – skaista, notikumiem bagāta, varētu pat teikt – spoža. Taču sapņos viņa joprojām redz savu Saimnieku un ilgojas. Ilgojas pēc savām mājām.

Stāsts par mazo, rudspalvaino smailpurna sunīti iekļauts krievu bērnu literatūras klasikas sarakstā, taču režisoru Dmitriju Petrenko ieinteresējis krietni filozofiskāks šā darba aspekts - īsto Māju sajūtas notveršana.

«Katram no mums ir Mājas. Bieži vien tā nav vieta, kurā mēs dzīvojam, bet vieta un laiks, pēc kuriem ilgojamies. Tās var būt diezgan neizskaidrojamas un visbiežāk arī nesaprotamas jūtas citiem – kā var ilgoties pēc kaut kā tāda. Bet tikai mēs paši zinām, kāpēc gribam nokļūt tur, kur nokļūt bieži vien vairs nav iespējams. Šī būs izrāde par to, cik ļoti katrs no mums grib nokļūt Mājās.»

Izrāde veidota bez runāta teksta, izmantojot pēc aktieru līdzības veidotas dažāda lieluma lelles, gaismas objektus, animāciju, mūziku, skaņas un kustības. Savā radošajā komandā Dmitrijs Petrenko aicinājis mākslinieci Lieni Mackus, komponistu Anno Mimicus, animatori Lizeti Upīti, horeogrāfu Modri Opeltu, kā arī aktierus – Santu Didžus, Miķeli Žideļūnu un Anriju Sirmo.

Tuvākās izrādes 22. janvārī un 2. februārī. Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās, internetā un Leļļu teātra kasē. Vairāk www.lelluteatris.lv