Šajā īpašajā jubilejas izrādē, kuras režisors ir ilggadīgais un leģendārais Ārbrama lomas atveidotājs Zigurds Neimanis (Ābrama lomu viņš spēlēs arī šajā iestudējumā!), apvienosies lieliski aktieri no lielākajiem Latvijas teātriem: Dūdara lomā iejutīsies Ģirts Ķesteris (Dailes teātris), Elīna būs Ieva Puķe, Antonija - Elīna Vāne, Pindacīša - Regīna Devīte, Joske - Imants Strads, Tomuļmāte - Inese Ramute, Rūdis - Kārlis Neimanis (visi - Valmieras teātris), Aleksis - Edgars Pujāts (Liepājas teātris), Bebene - Inta Tirole (Latvijas Nacionālais teātris), Pindaks - Gints Grāvelis, Zāra - Dārta Danēviča (abi - Dailes teātris). Ieviņu atveidos dziedātāja Ieva Sutugova, bet Kārlēnu - dziedātājs Nikolajs Puzikovs. Izrādē piedalīsies arī TDA «Auda».

Režisors Zigurds Neimanis atgādina, ka senākos laikos «Skroderdienas» ar panākumiem tika izrādītas ziemā, un tikai pēc tam tās kļuva par izrādi, kas daudziem saistās ar vasaras saulgriežiem un līgošanu. «Taču mums ir īpašs prieks atjaunot tradīciju izrādīt šo iestudējumu ziemā, turklāt tik īpašā datumā un šai izrādei nozīmīgā vietā,» uzsver izrādes veidotāji.

Ielūkojoties «Skroderdienu» vēsturē, atgādināsim, ka šai skatītāju tik ļoti iemīļotajai izrādei ne vienmēr klājies pārāk spoži. Teātra kritiķe Zane Radzobe pagājušajā vasarā portālā «Satori.lv» rakstīja: ««Skroderdienas Silmačos» bija Blaumaņa trešā komēdija. To pirmo reizi uzveda 1902. gadā, un kritika to burtiski iznīcināja. Visslavenākais piemērs, protams, ir Jānis Asars, kurš recenzijā lugu ne tikai nosauc par sapelējušām drupačām (salīdzinot ar Blaumaņa iepriekšējiem darbiem), kas piemērotas tikai krogiem, bet arī pareģo, ka «Skroderdienas» ir Blaumaņa kapu zvans, kas vēsta - viņš neko būtisku vairs nespētu uzrakstīt, pat ja pūlētos. (..) Pēc neveiksmīgās «Skroderdienu» pasaules pirmizrādes Blaumanis pat jutās spiests aizstāvēt sevi publiski, presē skaidrojot, ka viņa mērķis ir bijis radīt vieglu, izklaidējošu gabalu, neko vairāk, bet publiku šis arguments neaizkustināja. Īstenībā lugas statuss mainījās no tās neatkarīgu apstākļu dēļ - pēc tam, kad 1908. gadā Blaumanis Somijā plašākai publikai negaidīti mira, sekojošie piemiņas pasākumi viņu ātri padarīja (protams, pelnīti!) par klasiķi. Bet klasiķiem, kā zināms, nozīmīgi ir arī viņu maznozīmīgie darbi.» (Zane Radzobe. ««Skroderdienas Silmačos» - izklaide, ideoloģija un rituāls». Satori.lv; 2016.gada 22.jūnijs)

Tiesa, iznīcinošās kritikas šai izrādei nekaitēja - kā liecina Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pieejamie materiāli, sākot ar 1908.gadu, «Skroderdienas Silmačos» iestudētas regulāri: 30. gados Liepājas, Jelgavas un Dailes teātrī, sākot ar 1955.gadu - Andreja Upīša Akadēmiskajā drāmas (tagad - Latvijas Nacionālajā teātrī), Krievu Drāmas teātrī, Ruses (Bulgārija) teātrī, Jaunatnes teātrī (divreiz) un pat Jaunajā Rīgas teātrī…

Un arī kritika kļuva labvēlīgāka: pašos padomju «ziedu laikos» - 1955.gadā - Jurijs Jurovskis laikrakstā «Sovetskaja kuļtura» (Padomju kultūra - krievu val.) raksta: «Rūdolfa Blaumaņa komēdija dramaturģiskās kompozīcijas ziņā ir spīdoša. Te nav neviena «ieroča», kas īstajā laikā neizšautu. Ak, kā dažiem latviešu mūsdienu dramaturgiem vajadzētu šādā meistarībā pamācīties.»

Savukārt leģendārā aktrise Berta Rūmniece, kura aktrises gaitas sāka Rīgas Latviešu teātrī, ilgus gadus «Skroderdienās Silmačos» spēlēja tieši Pindacīšu, un 1941.gadā kādā intervijā atzina, ka šī loma viņai «iegājusi asinīs». «Labi atceros lugas autoru Blaumani, kas pastāvīgi bija jautrs un smaidīgs, kādēļ arī viņa lugām piemīt jautrs, priecīgs saturs,» aktrise teikusi kādā intervijā.

«Aicinot ikvienu uz šo izrādi ziemas viducī, esam pārliecināti, ka tā kaut par sprīdi palīdzēs pietuvināt vasaru un uz brīdi aizmirst par ārā valdošo spelgoni,» ir pārliecināti izrādes veidotāji.

Biļetes uz izrādi var iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs un internetā, kā arī pirms izrādes - Rīgas Latviešu biedrības nama kasē.

Izrādes veidotāji atgādina, ka RLB ierobežotā vietu skaita dēļ biļetes uz 30.janvāra izrādi vajadzētu iegādāties laikus, neatliekot uz pēdējo brīdi!