Lai arī naktsmītnes iekārtotas klašu telpās un matrači ir viens otram cieši blakus, dalībnieki par to daudz nebēdā, jo tas ir viens no svētku neatņemamiem elementiem. Roberts Briediņš atklāj, ka viņi ceļas ar dziesmu un iet gulēt ar dziesmu, tādā veidā kolektīvs saliedējas.

Šajos svētkos dalībnieku ēdienkarti izstrādāja īpaši izveidota darba grupa, kas vērtēja katras maltītes uzturvērtības apjomu, lai dejotājiem un dziedātājiem nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu uzturu. Rīgas Teikas vidusskolā sastaptie svētku dalībnieki ar piedāvāto ēdienu klāstu ir ļoti apmierināti. Ivars Zābaks stāsta, ka maltītes ir pietiekamas un arī garšīgas. «Mums ir labas attiecības ar pavāriem, turklāt šonedēļ šefpavārei bija dzimšanas diena, kad visi viņu sirsnīgi suminājām,» atklāj svētku dalībnieks.

Mīlestība pret dziesmu, deju un savu kolektīvu var izpausties dažādi, piemēram, arī izveidojot tetovējumu ar kolektīva nosaukumu. Tā izdarījis Didzis Eglītis, kuram šī mīlestība ir jau 26 gadu garumā. «Doma radās, gatavojoties simtgades svētkiem, turklāt sakrita tā, ka mana dzīve kopā ar kolektīvu nu jau ir ilgāka nekā dzīves posms bez tā,» stāsta drosmīgais alūksnietis, smejoties, ka viņš ir darītājs, ne runātājs, tādēļ arī izveidojis šo tetovējumu.

Lai arī koncertos un uzvedumos redzam dziedātājus un dejotājus, nekas nebūtu iespējams bez palīgiem, piemēram, šoferīšiem, kuri arī ir daļa no komandas. Mārtiņš Briediņš un Aigars Raudiņš atminas laikus, kad arī paši dejojuši un dziedājuši, bet tagad svētku sajūta veidojas tiešo darba pienākumu pildīšanas laikā, jo dziedātāji un dejotāji esot lustīgi pasažieri.