Šāds ierosinājums varētu drīzumā tikt iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā, tad deputāti varētu lemt par tā nodošanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai.

Pašreizējais regulējums nosaka - ja parlamentā būs iesniegts rosinājums izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu, Saeimai būs iespēja lemt par šī jautājuma nodošanu izskatīšanai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Atbildīgā komisija lēmumprojekta sagatavošanai varētu tikties ar pilsonības pretendentu. Pēc darba noslēgšanas šajā jautājumā komisija varētu lemt par lēmumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā, kurai būtu jāpieņem gala lēmums.

Pašlaik Barišņikovs ir ASV pilsonis, un Latvijai ar ASV ir pieļaujama dubultpilsonība.

Barišņikovs mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā pie pasniedzējiem Ņinas Ļeontjevas un Jura Kaprāļa. Pedagogu vadībā tika likti pamati lieliskai baleta tehnikai. 15 gadu vecumā Barišņikovs iestājās Ļeņingradas A.Vaganovas vārdā nosauktajā horeogrāfijas skolā un mācījās pie pedagoga Aleksandra Puškina. Barišņikovs ieguvis divas zelta medaļas starptautiskos baleta konkursos - 1966.gadā Varnā un 1969.gadā Maskavā.

1974.gadā viesizrāžu laikā Kanādā Ļeņingradas Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātra solists Barišņikovs palika Kanādā, vēlāk viņš pārcēlās uz ASV. Pateicoties augstajam meistarības līmenim, viņš dejoja galvenās lomas 20.gadsimta vadošo horeogrāfu Bežāra, Petī un citu iestudējumos.

Barišņikovs kļuva par vienu no ievērojamākajiem baleta māksliniekiem ASV. No 1974. līdz 1978.gadam viņš dejoja «American Ballet Theater», 1978.-1979.gadā strādāja kopā ar Džordžu Balančinu «New York City Ballet», no 1980. līdz 1989.gadam viņš bija Amerikas Baleta teātra direktors, premjers un mākslinieciskais vadītājs, kur pats iestudēja baletus «Riekstkodis», «Dons Kihots», «Pelnrušķīte», «Gulbju ezers». No 1990. līdz 2002.gadam viņš vadīja trupu «White Oak Dance Project».

Barišņikovs filmējies kino, televīzijas filmās un programmās, piemēram, «Fiesta» (1972), «Baltās naktis» (1985), «Tā ir deja» (1985), «Dejotāji» (1988), «Dinozauri» (1990), «Doktora Ramiresa kabinets» (1991), seriālā «Sekss un lielpilsēta» (2003).

Populāras bija TV programmas «Barišņikovs Brodvejā» (1980), «Barišņikovs Holivudā» (1982), «Barišņikovs: Deja un Dejotājs» (1987), kā arī Brodvejas teātrī iestudētās «Metamorfozes» (1989). Barišņikovs saņēmis «Emmy» balvu.

1974.gadā Rīgā Barišņikovs dejoja Donu Kihotu, bet 1997.gadā Latvijas Nacionālajā operā uzstājās labdarības koncertā. 2006.gadā LNO bija apskatāma Barišņikova fotoizstāde «Moment in Time».

Pērn Barišņikovs spēlēja režisora Alvja Hermaņa iestudējumā «Brodskis/Barišņikovs» Jaunajā Rīgas teātrī, savukārt šogad uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves Baltijas pirmizrādi piedzīvoja režisora Roberta Vilsona un Barišņikova veidotā monoizrāde «Vēstule cilvēkam».