Visu spēles gaitu komandu rezultāts bija ļoti līdzīgs. Viens uzdevums bija veiksmīgāks Intara kungu komandai, cits – dāmām Dagmāras vadībā. Dalībnieki minēja, zīmēja, spēlēja mūzikas instrumentus, kā arī dziedāja Brauna dziesmas. Uzdevumā «Dari ko vari» kungi centīgi darīja visu, kas bija viņu spēkos. Dziesmas spēlēšanai Dagmāra no kungu komandas izvēlējās Intu Teterovski, kurš, ieraugot dziesmas nosaukumu, sastinga, saprotot, ka dziesma viņam ir nezināma.

Intars mierināja: «Šajā konkursā pie mums bijuši mākslinieki, kuri spēlē pilnīgi citu dziesmu, ir cita grupa un tāpat – gan atmin, gan neatmin. Visiem patīk. Kauns jau ir tikai uz mirkli.» Pirms Ints sāka spēlēt, Rešetins pārējos komandas biedrus aicināja saukt visas asociācijas - varbūt izdodas uzminēt.

Lai palīdzētu komandas biedriem, Ints Teterovskis ņēma talkā ne tiki stabuli, bet arī roku kustības, ilustrējot dziesmas nosaukumu. Šī metode izrādījās veiksmīga – desmitajā sekundē tika nosaukts pareizais dziesmas nosaukums! Pēc konkursa gan Intars aizrādīja Teterovskim par labās rokas tehnikas izmantošanu matos, bet Intam bija dzelžains arguments: «Konkurss taču saucas – dari ko vari! Ko varēju, to darīju!»

Otrs radošais uzdevums «Uzzīmē man dziesmu» kungiem vairs nebija tik veiksmīgs. Uzzīmēt dziesmu tika aicināts Jānis Kļaviņš, kurš, izdzirdot savu vārdu, saķēra galvu: «Skolā piecu baļļu sistēmā man zīmēšanā bija divi ar pusi.» Taču izvēles viņam nebija.

Ints Teterovskis izteica minējumu, ka Intars Rešetins speciāli grib iegāzt kungu komandu, uz ko Intars atbildēja: «Mums valstī vajag cilvēkus, par kuriem pasmaidīt. Un kāpēc ne par jums?» Skatoties, kā Jānis Kļaviņš zīmē, Intars atzina, ka rezultāts tik tiešām atbilst divniekam ar pusi. Kungiem neizdevās iekļauties laika limitā un uzminēt nosaukumu.

Pārējos «Mana dziesma» uzdevumos komandu sniegums bija līdzvērtīgs. «Fināla sprints», kā allaž, izšķīra spēles rezultātu - šoreiz par labu dāmām.