Sting «57th & 9th»

(Cherrytree)

9/12

Kopš nosacīti pēdējā roka albuma «Sacred Love» (2003), kas neguva īpaši lielu atsaucību, Stings sāka nervozēt un iegrima vairākus gadus ilgstošā «radošajā vakuumā». Tika izdotas dīvainas plates - nekomerciāls lautas albums («Songs From The Labyrinth»), ziemas dziesmu («If On a Winter's Night...») ieraksts, līdz beidzot tā dēvētais «writer’s block» jeb nespēja radīt tika pārtraukta ar lielisko «The Last Ship» (skat. recenziju), kas tika uzvests arī kā Brodvejas izrāde.

Taču sakārtotā dzīve prestižā Ņujorkas rajonā atkal lika par sevi manīt, un, lai kaut kā iekustinātu ierūsējušos radošos motoriņus, Stings aizrunāja ierakstu studiju un kopā ar uzticamajiem mūziķiem - ģitāristu Dominiku Milleru (Dominic Miller) un bundzinieku Viniju Koljutu (Vinnie Colaiuta) sāka apmainīties ar idejām.

Stinga ikdienas rutīna bija šāda. Katru dienu viņš kājām (bez apsardzes) no sava dzīvokļa devās uz studiju, kas atradās leģendārajā «elles ķēķī» (Hell's kitchen - rajons Manhetenas rietumu pusē netālu no Hudzonas), taču vienā krustojumā (57. un 9. iela), kur ir īpaši intensīva satiksme, viņš ikreiz bija spiests apstāties.

Stāvot pie sarkanās gaismas, viņš vienmēr aizvēris acis un iegrimis nelielā meditācijā, domājot gan par to, kas darāms studijā, gan par savu dzīvi kopumā.

«Es jūtos privileģēts, ka varu iet uz darbu kājām,» viņš saka intervijās. «Tas ir svētīgs laiks, lai sakārtotu domas.»

Tieši šis krustojums, kas liek apstāties, palūkoties sevī un sev apkārt, arī izvēlēts kā jaunā albuma nosaukums - «57th & 9th».

Ja studijā Stingam ar mūziķiem veicās tīri labi, tad ar dziesmu vārdiem tomēr nācās pacīnīties. Lai izsistu sevi no komforta zonas, viņš dzestrajos ziemas vakaros izolējās uz sava dzīvokļa terases un nedevās atpakaļ siltumā tik ilgi, kamēr nebija izdomājis konkrētai dziesmai trūkstošos vārdus.

Būtībā visa jaunā albuma vadmotīvs ir «meklējumi». Ievadošā kompozīcija «I Can't Stop Thinking About You» ir tieši par šīm radošajām mokām, kad katru reizi priekšā ir balta lapa un nav zināms, kas uz tās tiks uzlikts...

«57th & 9th» ir atgriešanās pie tradicionālu rokdziesmu sacerēšanas, kas neapšaubāmi mums rada asociācijas ar Stingu no 80. gadiem un pat vēl agrāk, kad Gordons Samners (Stinga īstais vārds) bija lieliskā trio «The Police» superzvaigzne.

Tiesa, tādas īsti roķīgas albumā ir tikai divas dziesmas - jau minētā «I Can't Stop Thinking About You» un «Petrol Head». Viss pārējais muzikālais materiāls ir lirisks.

Īstenībā pat grūti šo plati nosaukt par roka plati, īpaši uz albuma beigām, kad viens pēc otra izskan apcerīgi, filosofiski skaņdarbi.

Par ko tad īsti Stings dzied? «One Fine Day» ir skaņdarbs par klimata pārmaiņām, par izvēli, kuras priekšā atrodas cilvēce, «50,000» ir veltījums mirušajiem cīņu biedriem (Prinsam, Lemijam, Bovijam u.c.), savukārt «Inshallah» (arābu val. - «Ja tā ir Dieva griba, tad lai tā notiek») ir empātijas vingrinājums par bēgļu krīzi, kura, kā uzskata Stings, tikai tagad tā pa īstam sākusies.

«Ja mēs veiktu nelielu intelektuālu vingrinājumu un iedomātos sevi un savu ģimeni kādā no bēgļu laivām, un aizdomātos par to? Domāju, ka tas būtu svarīgs empātijas vingrinājums,» izteicies Stings.

Šis noteikti ir daudz veiksmīgāks ieraksts par «Sacred Love» un, iespējams, viens no pēdējo 25 gadu labākajiem Stinga albumiem. Protams, trūkst jau to smalko detaļu uz ģitāras, ko prata uzburt Endijs Sammers, regejisko ritmu uz bungām, ko tik lieliski prata Stjuarts Kouplends, taču ar esošajiem mūziķiem Stingam ir vieglāk, hierarhija ir pašsaprotama.

Labākās dziesmas: «I Can't Stop Thinking About You» un «50,000».

Izdošanas datums - 11.11.2016.