Tuvojoties gada lielākajam teātra pasaules notikumam «Spēlmaņu nakts» 2015./2016. (23.11.), piedāvājam iepazīties vēlreiz ar visiem nominantiem. Šoreiz aplūkosim nozīmīgākos iestudējumus nominācijā «Gada mazās formas izrāde»! Esi aicināts arī nobalsot par savu favorītu un komentāros dalīties savās prognozēs.
«Spēlmaņu nakts» nominanti: gada mazās formas izrādes
Dāmas (Teātrī TT, režisore – Inga Tropa)
Izrāde nominēta 2016. gada balvai «Kilograms kultūras», kā arī piecās kategorijās «Spēlmaņu nakts» balvai:
- Gada mazās formas izrāde;
- Gada aktrise – Līga Liepiņa;
- Gada jaunais skatuves mākslinieks – Ance Strazda;
- Gada gaismu un video mākslinieks – Elīna Matvejeva;
- Gada sasniegums oriģināldramaturģijā.
Nepatīkamie jautājumi nekad nebrīdina par savu ielaušanos kāda cilvēka pierastajā ikdienā. Šajā stāstā tāds sprādziens ir trīskāršā apjomā – naktī sava dzīvokļa virtuvē satiekas vecāmamma, viņas meita un mazmeita, un viņas nevar no turienes iziet, pirms nebūs noskaidrots, kā 17 gadus vecās Kitijas bikšu kabatā uzradusies pavisam īsta pistole. Lugas darbība notiek visparastākajā ģimenē, kurā ir tikai sievietes, un šai naktī viņas visas vēlas principiāli mainīt savas dzīves. Tiesa, viņu vēlmju piepildījums novestu pie vēl lielākiem meliem nekā tie, kuros visas dzīvojušas līdz šim. Ļoti dramatiski un sāpīgi mirkļi stāstā savijas ar ļoti atpazīstamu ikdienas komiku.
Lugas autore - Justīne Kļava.
Lomās - Līga Liepiņa, Anna Putniņa, Ance Strazda.
Izrādes režisore Inga Tropa, telpa - Artūrs Arnis, Pamela Butāne, tērpi - Austra Hauks, mūzika - Edgars Raginskis, video - Elīna Matvejeva.
Melnā sperma (Ģertrūdes ielas teātrī, režisors – Vladislavs Nastavševs)
Režisora Vladislava Nastavševa izvēle iestudēt sava vienaudža, krievu autora Sergeja Uhanova stāstu krājumu Melnā sperma nav nejauša – tajā skartajām tēmām režisors savās izrādēs pievērsies jau agrāk. Īsās noveles, kuru galvenie varoņi ir spilgti personāži un dzīves pabērni, gluži harmsiskā noskaņā uzbur absurdas, daudzslāņainas un provokatīvas ainas, atklājot naivumu, jūtīgumu, seksualitāti, un runā tieši, pat skarbi, par dzīves ne tik pareizajām un politkorektajām pusēm, stāstu varoņiem neslēpjoties un nekaunoties. Tie ir stāsti par attiecībām, izjūtām un sevis apzināšanos, jauniem cilvēkiem pieaugot.
Izrāde veidota kā atmiņu stāsti par jauna cilvēka pieaugšanu kādā Sibīrijas ciematiņā 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās.
Izmantoti krājuma Melnā sperma stāsti: Melnā sperma, Zirja, Zvirbuļpeža, jeb Tev jāmainās, Jukusī, Dievu nams, Īpatnējā Olga, Žeņečka Čurajevs, Perfekts mazulis.
Režija, telpa, kostīmi: Vladislavs Nastavševs
Spēlē: Reinis Boters, Marija Linarte, Jana Ļisova, Āris Matesovičs un Kārlis Tols.
Teksts: Sergejs Uhanovs (Сергей Уханов)
Tulkoja: Pēteris Draguns
Gaisma: Jūlija Bondarenko
Rondo (Ģertrūdes ielas teātrī, režisors – Andrejs Jarovojs)
Desmit pāri un desmit ainas – divi aktieri izspēlē stāstu par vēlmēm, seksu un ilgām pēc īstas mīlestības. «Rondo» ir vieta, kur dzīvnieciskie instinkti un seksualitāte saduras ar kultūru un sabiedrības normām, un starp šiem diviem poliem dzimst erotika.
Izrāde tapusi pēc Artūra Šniclera lugas «Rondo» motīviem – darba, kas 20. gadsimta sākumā sacēla skandālu Vīnes augstākajās aprindās un tika aizliegts, apvainojot tā autoru netikumībā un piedauzībā. Lugas darbība pārcelta uz mūsdienu Rīgu, saglabājot tajā iekodēto autora ķirurģisko precizitāti, ar kādu tiek atklāta teatralitāte un sarežģītās spēles, ko cilvēki piedāvā viens otram, lai tikai piepildītu savas vēlmes. Mūsdienās, kad seksualitāte ir kļuvusi par katra izklaides industrijas produkta neatņemamu sastāvdaļu, priekšplānā izvirzās nevis jautājums «kurš ar kuru», bet – vai patiesa tuvība maz ir iespējama?
Režija un telpa - Andrejs Jarovojs.
Spēlē Jana Čivžele un Mārtiņš Upenieks.
Dramaturģijas konsultante - Sandija Kalniņa.
Smaržo sēnes (Valmieras drāmas teātrī, režisors – Mārtiņš Eihe)
Lomās: Skaidrīte Putniņa, Januss Johansons, Ieva Džindža, Inga Apine, Inese Pudža, Ingus Kniploks, Eduards Johansons, Mārtiņš Liepa, Ilze Lieckalniņa, Ģirts Rāviņš, Baiba Valante, Ilze Pukinska, Aigars Apinis, Māra Mennika, Dace Everss vai Regīna Devīte,
Gunāra Priedes luga «Smaržo sēnes» ir vienīgā aizliegtā luga padomju gados. Ir 1968. gada ziema, vēl nav sākušies vēsturiskie notikumi Prāgā ar studentu nemieriem un krievu tanku ienākšanu, bet Latvijā vara ir modra - lugu daži Gunāra Priedes «kolēģi» aiznes tā brīža CK 1. sekretāram Augustam Vosam un norāda uz ironiju par pastāvošo iekārtu un partijas absurdajiem lēmumiem. Sākas lugas apspriešana augsta līmeņa sapulcēs, G. Priede zaudē Kinematogrāfu savienības 1. sekretāra posteni, viņa darbi tiek aizliegti uz vairākiem gadiem, un šobrīd grūti saprast, kāda tā ir veiksme, ka «Smaržo sēnes» tiek atzīta par radošu neveiksmi, nevis politisku kļūdu. Jo vismaz izsūtījums un izslēgšana no partijas iet secen.
Un tomēr būtiski atcerēties, ka lugas nosaukums sevī ietver paroli. Paroli, ko Mirdza Kēlerte ierodas atgādināt jaunības cīņubiedram viņa apaļajā jubilejā un kuru viņš nekādi neatceras, atklājot, ka jaunības ideāli ir aizmirsti un nodoti.
Ir 2015. gads. Un «Smaržo sēņu» paroles otrā puse joprojām nav atminēta, par ko liecina mūsdienu dubultās morāles precedenti...
Režija – Mārtiņš Eihe.
Scenogrāfija un kostīmi – Ieva Kauliņa.
Muzikālais noformējums – Mārtiņš Eihe un Emīls Zilberts.
Izrāde nominēta 2015./2016. gada Latvijas teātru gada balvai kategorijās - «Gada mazās formas izrāde» un «Gada kostīmu mākslinieks».
Zēns (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Elmārs Seņkovs)
Populārā spāņu mūsdienu dramaturga Huana Majorgas luga ir darbs par skolotājiem un skolniekiem, par tēviem un dēliem, par cilvēkiem, kas redzējuši jau pārāk daudz, un cilvēkiem, kas vēl tikai mācās skatīties. Darbs par baudu, ko sagādā ieskatīšanās svešās dzīvēs, un par risku, ko rada iespēja sajaukt dzīvi ar literatūru. Darbs par tiem, kas izvēlas pēdējo solu – vietu, no kuras vislabāk pārredzami visi pārējie soli. Te jāpiebilst, ka lugas oriģinālais nosaukums ir «Zēns no pēdējā sola», kaut arī ievērojamais franču režisors Fransuā Ozons, uzņemot šo lugu filmā, to nosauca par «Mājā». Luga ir pirmiestudējums Latvijā un pirmais vispār šā autora darba iestudējums Latvijā, tapis ar autora laipnu atļauju un patiesu interesi par Elmāra Seņkova ieceri.
Hermanis - Ivars PUGA.
Huana - Ināra SLUCKA.
Klaudio - Uldis SILIŅŠ vai Igors ŠELEGOVSKIS.
Rafa - Jurģis SPULENIEKS vai Kārlis REIJERS.
Rafas tēvs - Juris HIRŠS.
Estere - Zane JANČEVSKA.
«Spēlmaņu nakts 2015/2016» nominācijas šādās kategorijās: Gada režisors, Gada mazās formas izrāde, Gada jaunie skatuves mākslinieki - Uldis Siliņš, Gada gaismu un video mākslinieks - Evija Pintāne un Linda Ģībiete.