«Latviešu skatuviskajai dejai ir bagāta vēsture, un koncerts «Vēl simts gadu dejai» ir kā vēlējums un veltījums, kas vērsts uz vērtību saglabāšanu, ietverot maģisko simts un ar to domājot bezgalību, kas sasaucas ar Latvijas valsts simtgades svētku veidoto piederības zīmi. Koncerta koncepcija veidota, meklējot atbildi uz jautājumu - kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju. Tie nepārprotami ir horeogrāfi, spēcīgas personības, kas, iedvesmojoties no dabas, laikmeta, cilvēkiem, dejas un dejotāju mīlestības. Radošā grupa šīs koncepcijas ietvaros aicina ieskatīties dziļāk par hronoloģiski sarindotu horeogrāfu dzīves gājumu un radītajām dejām, izvirzot mērķi izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidot sasauci dejai ar personību, laikmetu, iedvesmas avotiem,» skaidroja idejas autori.

Konkursu par Dziesmu un deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta māksliniecisko koncepciju LNKC izsludināja jūnijā. Konkursā tika saņemti seši pieteikumi.

Konkursa pieteikumus vērtēja Kultūras ministrijas (KM) Dejas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Latvijas Nacionālās operas un baleta pedagoģe Gunta Bāliņa, horeogrāfs, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs, KM dejas padomes loceklis, LNKC Dejas konsultatīvās padomes loceklis Jānis Purviņš, Deju svētku goda virsvadītāja, Dziesmu un deju svētku padomes un mākslinieciskās padomes locekle, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, horeogrāfe, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja, LNKC Deju nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Valsts izglītības satura centra vecākā referente dejas mākslas jautājumos Zanda Mūrniece, režisore un skatuves mākslas pedagoģe, Kultūras akadēmijas profesore Māra Ķimele, Ideju institūta direktors Guntis Ērglis-Lācis un KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.

_{Nākamie Dziesmu un deju svētki Latvijā notiks no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.}