Režisors Karapetjans pamatīgi aizvainojis Dziesmu svētku patriotus (47)

pirmo reizi biskin paskatijos so pasakumu, palika baisi, izskatas pec svetkiem kada diktaturas rezima, zel tikai, ka tauta nav apmierinata ar lidera skaisto runu.— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 9, 2018

Režisors pēc čivinājuma saņēmis veselu lērumu pret viņu vērstu negāciju.

Būtu labāk šausmenītes filmējis.— cloudberry mornings (@cbmornings) July 10, 2018

Tauta spēj organizēties bez diktatūras režīma - tas ir pilnīgi cits tautas pašapzināšanās līmenis. Tur ir jauda! Cilvēks nav tikai indivīds.— Lāsma (@LamsaLapsa) July 10, 2018

Aik, kultūra ir viens no stipras nācijas stūrakmeņiem! Nebūtu armēņiem tādu kultūras tradīciju, pēc visiem genocīdiem un okupācijām sen būtu iznīkuši. ;)— Rasnais (@pudzinsh) July 10, 2018

Savādi, ka radās tāds priekštats. Žēl, ka bez paskaidrojuma. Vienkārši tāpat? Man likās, ka tur bija tie, kas gribēja būt, neviena nepiespiesti...— Jaroslavs Poļakovs (@JaroslavsP) July 10, 2018

Man, kad redzu vienkopus sanākušus latviešus, kas daudzus gadus cītīgi strādājuši, vienoti spēj nodziedāt ne pašus vienkāršākos skaņdarbus, rodas pacilātības un lepnuma sajūtas. Interesanti, kādi ir uzskati par latviešiem un to vietu Pasaulē cilvēkam, kuram no tā "paliek baisi"?— Ainārs Bērziņš (@CilveksTaurenis) July 10, 2018

Bet Jūs taču varat pārcelties uz valsti, kur tādu svētku nav.— Ainārs Zelčs (@Eraksti) July 9, 2018

Ko lai saka,katliņš ir,putriņas nav.— John.Novikov (@novikovs_riga) July 9, 2018

Zīmīgi, ka neviens no gandrīz 100 ārvalstu medijiem (īpaši jau vācieši, kas ļoti jūtīgi uz šādām tēmām) neko tamlīdzīgu nesaskatīja, bet Tu gan..— Eva Johansone (@evajohansone) July 9, 2018

es nezinu, ar kādām smalkām kaitēm sirgst režisora kungs, bet piedēvēt ditatūras režīmu https://t.co/MJTaj6uSfB ir ārkārtīgi liela bezgaumība— Viktors Dabolins (@TheVektors) July 9, 2018

neesmu sveshs, esmu dzimis seit un esmu LV pilsonis, kapec man nevar but savs viedoklis par savu uztveri. Kapec Jus domajat ka jebkura nacionala folklore obligati jabut interesantai citiem?— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 9, 2018

Pēcāk kinoindustrijas darbonis aizstāvējās, sakot, ka viņam nav obligāti jāpatīk latviešu folklorai un šādi masu pasākumi, viņaprāt, esot biedējoši.

padalijos ar saviem iespaidiem par savu uztveri, uzreiz cilveki saka pazemot, apsaukat, sodit un pat deportet mani no valsts. vel apvainojas par saladzinajumu ar diktaturas rezima sabiedribu. istais patriotisms ir paskritika, jo ta ir velme kaut ko mainit labam— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 10, 2018

neesmu sveshs, esmu dzimis seit un esmu LV pilsonis, kapec man nevar but savs viedoklis par savu uztveri. Kapec Jus domajat ka jebkura nacionala folklore obligati jabut interesantai citiem?— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 9, 2018

man ir baile, no masu pasakumiem, it seviski patriotisma celsanai. labak butu aizgajushi ar tadiem masiem mainit sava valsti kaut ko un tad ar lepnumu dzedat par sevi.— Aik Karapetian (@AikKarapetian) July 10, 2018

Kā jau ziņots, XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus nedēļas garumā klātienē apmeklēja aptuveni 500 000 skatītāju, gaisinot mītu par introvertajiem latviešiem, preses konferencē pauda svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Savukārt ar interneta tiešsaistes starpniecību svētkus skatījušies vēl aptuveni 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Tiešraides Dziesmu svētku nedēļas laikā tika rādītas arī vairāk nekā 40 publiskās vietās Latvijā un citviet pasaulē.

Tāpat svētkos šogad reģistrēts rekordliels dalībnieku skaits - 43 219 dalībnieki, tostarp 2411 ārvalstu latvieši un vairāk nekā 1350 brīvprātīgie darbinieki. Dziesmu svētki šiem iesaistītajiem dalībniekiem bijuši sevišķi aktīvi - visvairāk jeb 214 982 soļus nedēļas laikā nostaigājusi publiskās skatīšanās koordinatore, savukārt 206 kilometrus nedēļas garumā pasākumu norises vietās veikusi brīvprātīgo organizatore. Saskaņā ar apkopoto statistiku, visvairāk soļu dienas laikā veikuši dejotāji, noejot un izdejojot aptuveni 35 620 soļus.

Runājot par šā gada jaunievedumiem Dziesmu svētku organizēšanā, Juhņēviča norādīja, ka elektroniskā dalībnieku reģistrācija deva iespēju precīzi noteikt dalībnieku skaitu mēģinājumos un koncertos, kā arī sniedza iespēju labāk plānot mēģinājumus un ēdināšanu. Tāpat ar šo identifikācijas karti dalībnieki bez maksas pārvietojās ar sabiedrisko transportu. Pēc viņas teiktā, sistēma strādāja kā iecerēts, veicinot dalībnieku pārvietošanos un organizētību pasākumu norises vietās.

Kā zināms, naktī no svētdienas uz pirmdienu Mežaparka Lielajā estrādē izskanējušajā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertā «Zvaigžņu ceļā» un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, pastāstīja svētku izpilddirektore Juhņēviča.

Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalījās ap 16 500 koristu. Daudzi no viņiem kopā ar skatītājiem palika uz sadziedāšanās pasākumu līdz pat rīta gaismai.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.