«The Sound Poets» jūs jau nodēvējusi par «malku svaiga gaisa pašmāju mūzikā», bet, ja palūkojamies vēsturē, nemaz tik svaigs šis malks, es domāju tieši tavu muzikālo ceļu, patiesībā nav. Ko muzikāli radniecīgu, ietekmējoties no «Coldplay» u. tml. grupām, pirms desmit gadiem tu spēlēji grupā «metanoia» (skat. 2005. gada TVNET interviju), kas pastāvēja neilgu laiku. Kas ir mainījies pa šiem gadiem? Kas notika ar «metanoia»?

«Irving Ark» ir pilnībā jauns sastāvs, un tieši ar šiem čaļiem kopā strādājot gaismu ierauga jauni skaņdarbi. Jā, pāris no «Irving Ark» dziesmām es biju aizsācis pirms daudziem gadiem, kad «metanoia» iznīka mūsu katra ikdienas rutīnā, un iespējams, ka kaut kas no tā laika ir teleportējies arī uz šodienu. Tomēr domāju, ka «Irving Ark» nāk ar savu instinktīvo draivu, kas no mūsu mēģinājuma pagraba spiežas virszemē.

Pēc «metanoia» sekoja tukšie gadi? Kādas veidojās tavas attiecības ar mūziku pēc «metanoia» izjukšanas?

- Par tukšiem tos nesauktu. Publiski klusāki gan! Šajā laikā turpināju rakstīt, stādāt pie tā, kas jau bija radies, taču bez ārējā spēriena šaubos, ka būtu izdevies izrauties no savas paša orbītas. Te paldies jāsaka Mārcim [grupas pianists Mārcis Jukumsons-Jukumnieks, red. piezīme], kurš, studējot Londonā, nelika man mieru un vēlējās dzirdēt manas jaunās skices. Tā arī sākās mūsu sarakste ar idejām un motīviem, kas vēlāk, pievienojoties Krišjānim, Kasparam un Sandrim, ieguva to skanējumu, kas tagad dzirdams «Irving Ark» mūzikā.

Pastāsti vairāk par mūziķiem, ar kuriem šobrīd kopā spēlē. Kāda ir viņu muzikālā pieredze?

Mums kopā sanāk diezgan plaša spektra muzikālā bagāža. No teātra mūzikas līdz smagam rokam. Pianists Mārcis pabeidzis Rīgas Doma kora skolas (RDKS) džeza nodaļu kopā ar bundzinieku Krišjāni Bremšu. Tad Mārcis devās studēt mūziku uz Londonu, kur paralēli studijām pievienojās folka grupai «Wise Children», kuriem izdevās piesaistīt «Mumford & Sons» pianista leibla «Communion» uzmanību. Tā rezultātā «Wise Children» tika uzaicināti spēlēt Communion festivālā, iesildot tā laika uzlecošo zvaigzni George Ezra & norvēģu spīdekli Susanne Sundfør. Krišjānis (bungas) ir džezīgākais no mums visiem. Pēc RDKS džeza klases turpināja studēt mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā džeza nodaļā. Pievienojās City Jazz Big Band, Jazzatomy, Bunch of Gentlemen, Black Apple Market, Pieneņu vīns un Ezeri.

Sastāvam nebija ģitārista, un sapratu, ka tas jāmeklē ārpus manu ierasto mūzikas draugu loka. Kaspars Niklasons «gūglē» parādījās kā Latvijā organizētā ģitāristu konkursa Gibson 2011 uzvarētājs. Sarakstījis mūziku trīs teātra izrādēm un ikdienā pasniedz ģitārspēles privātstundas. Sastāvam pēdējais pievienojās basģitārists Sandris Šīrants. Iepriekš muzicējis sastāvā «Ca'Mel», kā arī iztūrējis pa Eiropu ar krievu rokgrupu «The Grand Astoria». Ikdienā strādā ierakstu studijā, skaņo muzikālus un nemuzikālus notikumus un raksta savu mūziku ar segvārdu «Zem segas».

Raiba kompānija... Jāpajautā, protams, arī par grupas nosaukumu. Kāpēc tāds un kāda tam nozīme?

- Sākotnēji man vienkārši patika vārda «Irving» (ķeltu valodā - balts) labskanīgums. Vēlāk tam meklējām kodolīgu, spēcīgu draugu. «Ark» (angļu valodā - šķirsts) ir lielisks atrisinājums, jo tas sevī ietver arī manu personīgo un, domāju, ļoti daudzu cilvēku apjausmu, ka mūzika ir kas vairāk kā tikai skaņu kopums. Tajā ir apslēpts ceļojums, kurš vērīgus klausītājus spēj aiznest pavisam citā realitātē.

Mani iepriecina, ka dziesmu vārdi ir latviešu valodā, tas, manuprāt, ļauj organiskāk sajust šo citu realitāti. Vai vārdi ir tevis rakstīti, vai tie viegli nāk? Nesen noklausījos jaunās grupas «Ezeri» EP un biju mazliet vīlies, ka vienīgā dziesma latviski ir nevis ar paša mūziķa vēstījumu, bet notīs ielikts jau esošs zināma autora dzejolis...

- Prieks dzirdēt, ka to novērtē! Jā, dziesmu tekstus rakstu es un tas nav viegli.

Latviešu valoda ir skaista, smalka un reizē tieša. Manuprāt, tā nepiedod paviršības.

Dažreiz tas ir labi, dažreiz ne. Mūziķiem tas ir nebeidzams pašizglītošanās un augšanas process. Mums katrai dziesmai ir savs fona notikums, un, protams, dzimtajā valodā tas skan kaut kā personīgāk un skaidrāk. Bija brīdis, kad šaubījos, vai varbūt tomēr EP jāraksta tikai angļu valodā, jo galu galā divvalodība arī sadārdzina ierakstu. Tomēr izlēmām ar mūsu klausītājiem sasveicināties latviski. EP angļu valodā ir mūsu nākamais solis. Šķiet, populārajā estrādes mūzikā pagaidām gan mēs nevaram sūdzēties par jaunu dziesmu trūkumu latviešu valodā. Hiphops plaukst. Arī mūsu mazās industrijas lielie milži tomēr turpina iepriecināt ar jauniem skaņdarbiem dzimtajā valodā. Nezinu, kā būs pēc 10 gadiem. Varbūt, reaģējot uz demogrāfiskajiem rādītājiem un globalizācijas anglisko spiedienu, valstij nāksies sākt dotēt mūziku, kur atskanētu latviešu valoda. Tas tik būtu notikums!

Ja jau esat iecerējuši anglisko EP, tad acīmredzot plānojat arī kādas aktivitātes ārpusē. Iesiet tradicionālo mūzikas konferenču ceļu vai padomā kāds cits scenārijs?

- Mēs noteikti meklēsim iespējas paplašināt mūsu klausītāju loku, un starptautiskās mūzikas konferences ir viens no veidiem, kā to panākt. «Iešanai uz āru» jābūt ar konkrētu stratēģiju, un pie tā mēs vēl noteikti strādāsim.

Koncerts jau šajā nedēļas nogalē. Kā gatavojaties šim notikumam? Vai gaidāmi arī kādi pirmatskaņojumi?

- Tas būs īpašs The Sound Poets vakars, un tāpēc arī mēs strādājam pie savas programmas ar atbilstošu atbildību. Jā, koncertā būs jauni skaņdarbi, kas nav iekļauti mūsu EP, un, ņemot vērā to, ka daudzi, visdrīzāk, dzirdēs mūs pirmo reizi, tad tas viss no mūsu puses būs viens liels pirmatskaņojums!

_{Pilnā apjomā Irving Ark EP «Magnēts» pieejams Spotify, iTunes, Deezer un citās mūzikas straumēšanas vietnēs.}