Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Par spīti karstumam, bezgaisam viesi jau astoto reizi ierodas novērtēt Vasiļjeva vēsturisko izstādi

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Nauris Garkaklis

No 14. jūlija līdz 16. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas «Pieradinātā daba», sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Atklāšanas dienā izstādi steidza vērot arī sabiedrībā zināmas personas.

Izstāde «Pieradinātā daba» ir jau astotais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs organizē sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu.

Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota.

Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem.

Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem.

Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.

«Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: tā 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši bija iecienījuši ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču kaula. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes, veidotas no vaļu ūsām, un lielas ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados parādījās mode uz apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm,» kolekciju raksturo Vasiļjevs.

Pusstundu pirms izstādes atklāšanas viesi pulcējās pie muzeja ieejas lai būtu vieni no pirmajiem, kuri apskata jauno izstādi, viesu vidū bija gan modes blogeri, aktieri, uzņēmēji un sabiedrības dāmas.

Viesi ieradās ar dāvanām, ziedu pušķiem un sveica modes vēsturnieku ar kārtējo izdevušos izstādi. Kā jau ierasts, bezgaiss telpās, piesmakušais gaiss, karstums netraucēja viesus baudīt modi.

Uz augšu