Mērija Grīnberga nāk no ievērojamas latviešu intelektuāļu dzimtas, viņas rados ir arī izcilais gleznotājs Jāzeps Grosvalds. Apbrīnojamais dzīves ceļojums zem vairākiem karogiem, pretstatā ievērojamās dzimtas spilgto personību atstātajam mantojumam, neatsegtos plašākai sabiedrībai un ieslīgtu aizmirstībā, ja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja arhīvā neatrastos filmas galvenās varones mātes rakstītās dienasgrāmatas – «melnā grāmata» un gaišās atmiņu burtnīcas, kurās rodami vārdi: «Ka es esmu, es pateicos vecākiem. Kas es esmu – es pateicos vīram. Un ka es vēl kaut kas esmu, es pateicos bērniem.»
Tieši tāpēc vēsturisko inscenējumu uzņemšana sākās ar Mērijas vecāku – luterāņu mācītāja Pēterburgā Jāņa Grīnberga (1869-1923) un Mērijas Grosvaldas (1881-1973) – iepazīšanos 1904. gadā Jūrmalas savrupnamā un bildināšanu, pēc kuras 1907. gada oktobrī Rīgas Doma (tolaik – Māras baznīcas) vācu draudzē notika pirmā laulāšanās latviešu valodā.
Māksliniece Iveta Vecenāne darinājusi īpašu karogu, kas pavadīs filmēšanas grupu uzņemšanas laukumos. Viņas ceļa vārdi: «Cik skaista būtu dzīvošana, ja tā varētu – ar godu valkāt vainagu un ar godu nest karogu!» Kā simboliska laiku sasaukšanās apgleznotajā zīdā iestrādāts gan unikālais Latvijas zinātnieces Ingas Ļašenko izgudrotais dzintara pavediens, gan dzintara gabaliņi, jo Mērijas Grīnbergas māte – pirmā tautastērpu un tautas mākslas salona dibinātāja Rīgā – savā dienasgrāmatā raksta: «Kā bērns dzirdēju nostāstus par mūsu sen-senām dzintara rotas lietām. Kad reiz apciemoju savu mātes māti, viņai uz galda bija kastīte ar daždažādām pogām. Starp pogām ieraudzīju dzintara krellītes, savērtas ar tumšiem dzintara gabaliem. Palūdzu sev tās, bet tikai pēc daudz gadiem izpratu, ka pirmais gabals manai nākamai tautiskai senlaiku izlasei ir daļa no Rucavas kniepķena.»
Veicot vēsturisko liecību izpēti, filmas veidotāji ir pārliecinājušies, ka Mērijas neparastā degsme, pašaizliedzība un iemesls tam, kāpēc viņa pēc kara beigām ar nosargāto nenovērtējamo bagātību, arī Dziesmu svētku karogu jeb Līgo karogu, atgriezās Latvijā, nevis palika Rietumos, sakņojas dzimtas spēkā un vērtībās.
Filmas režisore un scenārija autore ir Kristīne Želve, operators Andrejs Rudzāts, producente Elvita Ruka, māksliniece Ieva Stūre, redaktore Asnāte Vasiļjeva (29225127). Filmu finansiāli atbalsta Nacionālais Kino centrs, Edinburgas epizodes filmēšanu – Jūrmalas pilsētas dome.
Vairāk par programmas projektiem var uzzināt Nacionālā Kino centra izdotajā katalogā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.