«Sadarbībā ar skates žūrijas ekspertiem esam izpildījuši pirmo uzdevumu – izvērtējot vairākus simtus dažādu aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotu objektu, tālākai vērtēšanai esam izvirzījuši 32 būves 10 kategorijās. Šogad kopā ar žūrijas ekspertiem īpašu uzmanību pievērsīsim koka arhitektūrai un akcentēsim koka kā materiāla izmantošanu gan arhitektūrā, gan būvniecībā, gan dizainā. Papildus skatei izvirzītajiem objektiem, meklēsim un atzīmēsim arī pilsētvides sakārtošanas iniciatīvas un labos piemērus gan ēku un būvju, gan vides labiekārtošanas aspektos,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Šogad balvas pretendentu reģistrs ir iedalīts šādās kategorijās:

biroju ēkas;

daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas;

transporta infrastruktūra;

izglītības un zinātnes objekti;

kultūras objekti;

ostas, dzelzceļa un saistītā infrastruktūra;

parki un dārzi;

ražošanas iestādes;

tirdzniecības ēkas;

veselības aprūpes iestādes.

Ar informāciju par 2016. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītajiem objektiem jeb dalībnieku reģistru iespējams iepazīties Rīgas pilsētas arhitekta biroja vietnē: www.arhitekts.riga.lv.

www.arhitekts.riga.lv

2016. gada balvai izvirzītos objektus vērtēs kompetenta žūrija, kuras sastāvā ir Zigmārs Jauja, Agnese Putna un Vilnis Šlars no Latvijas Arhitektu savienības, Maija Križmane, Mārtiņš Žvīgurs un Andris Veinbergs no Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Inga Langenfelde no Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, Ilmārs Leikums, Artis Dzirkalis un Aldis Grasmanis no Latvijas Būvinženieru savienības, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes doktorande Antra Viļuma, kas izstrādā doktora darbu par tēmu «Koks Latvijas arhitektūrā».

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēs visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tiks meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Objektu kvalitātei ir jāatbilst skates mērķim – veidot kvalitatīvu pilsētvidi un arhitektūru Rīgā

Skates dalībniekus – būves un to autorus – varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, vietējo pašvaldību un valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona – jaunā projekta autors, īpašnieks, attīstītājs, pārvaldītājs un lietotājs. Kritēriji būvju iekļaušanai skates dalībnieku sarakstā bija: fakts, ka tās nodotas ekspluatācijā 2015. gadā un to nozīme pilsētvides kvalitātes un pilsētas arhitektūras kvalitātes nodrošināšanā.

Skati «Gada balva Rīgas arhitektūrā» organizē pašvaldības aģentūra «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem – biedrībām – Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Ainavu arhitektu biedrības. Tā notiek vairākos posmos:

1) būvju izvirzīšana skatei un skates dalībnieku reģistra veidošana;

2) skates dalībnieku vērtēšana un balvas pretendentu atlase;

3) balvas pretendentu vērtēšana un lēmuma pieņemšana par galvenās balvas un atzinību ieguvējiem;

4) arhitektūras sasniegumu prezentācija un 2016. gada balvas Rīgas arhitektūrā pasniegšana.

Atbilstoši tradīcijai Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek pasniegta oktobra pirmajā pirmdienā – Pasaules Arhitektūras dienā, kas šogad tiks atzīmēta 3. oktobrī. Plānots, ka tradicionāli balva tiks pasniegta iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Aizvadītajā gadā balva «Par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu» tika piešķirta arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, jaunāko objektu skate tiek organizēta kopš 2006. gada. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to vairojot sabiedrības izpratni un līdzdalību un veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūrā.