Kā preses paziņojumā raksta pats Normunds, «Refugees Welcome» ir sociāli atbildīgs ieraksts, kas veikts klasiskā tehno un hausmūzikas prakses tradīcijās un piedāvā ieskatu 2016. gada Latvijas paralēlās mūzikas norisēs. Izdevuma skanisko noformējumu, kas veidots ar analogu bungu mašīnu, Casio kalkulatoru, Roland firmas basa sintezatoru un Tascam četru kanālu kasešu rakstītāju, papildina teātra kompānijas Visjaunākais Rīgas teātris aktieru ierunāti Jura Boiko un krievu avangarda literāta Daniila Harmsa tekstu fragmenti.

TVNET: Pirmais jautājums pavisam likumsakarīgs. Vai ar tavu vārda un uzvārda brāli - kritiķi Normundu Naumani, ja ticam tavam Facebook profilam, tev ir kāda radniecība?

Lai veiksmīgi izdzīvotu interneta vidē, ir nepieciešamas vairākas identitātes. Katra no tām pauž savu attieksmi pret notikumiem un parādībām. Mans īstais vārds ir Normunds Griestiņš, bet Naumanis ir mans domubiedrs.

TVNET: Līdzīgi kā kritiķim Naumanim, arī tevi saista teātra pasaule. Vai šim izdotajam EP ir kāda saistība ar skatuves mākslu?

Teātris ir mana profesija, tas ir virziens, kurā esmu ieguvis izglītību, mācījies un daudz pētījis. Par teātri domāju 24 stundas diennaktī. Kopā ar Kristīni Vītolu (aktrise un režisore, - aut. piezīme) nodibinājām teātra organizāciju Visjaunākais Rīgas teātris.

TVNET: Tas ir tāds kā Jaunā Rīgas teātra idejiskais mantinieks?

Mums patīk anarhija. Tādā ziņā, ka piemīt lielāka brīvības pakāpe kā citiem, turklāt mēs cenšamies lietas tvert pēc to būtības un konteksta, ne tik daudz pieķerties nejaušiem izteikumiem vai frāzēm. Mēs savā stāvoklī gluži vienkārši varam atļauties daudz vairāk nekā citi. Latvijā ir pietiekoši ilga teātra tradīcija, bet tā ir ļoti vienveidīga, balstīta vienā teātra skolā, tāpēc arī teātra praktiķiem, pat ja viņi skatās ārzemju izrādes, nekas daudz citādāk nesanāk. Visjaunākais Rīgas teātris piedāvā jaunu teātra valodu, jaunus paņēmienus. Skatījumu uz parādībām atbilstoši 2016. gada atmosfērai.

TVNET: Esi mūzikas autors arī kādai teātra izrādei?

Līdz šim esmu iestudējis astoņas izrādes, un visām esmu bijis mūzikas autors.

TVNET: Vai arī šis tikko izdotais ieraksts ir mūzika kādai izrādei?

Divas kompozīcijas no EP ir dzirdamas jaunajā izrādē «D. H. Prozas izlase» (krievu rakstnieka Daniila Harmsa (Дании́л Ива́нович Хармс) grāmata «Prozas izlase» izdota apgādā «Mansards», - red. piezīme), kura pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Kaņepes Kultūras centrā.

TVNET: Ieraksts saucas «Refugees Welcome» jeb tulkojumā «Bēgļi, esat laipni aicināti». Tas ir aicinājums vai ironija?

Nosaukums «Refugees Welcome» drīzāk ir sajūta un domas, kas radušās, pastaigājoties pilsētas ielās.

Šim vārdu virknējumam nav kādas vienas konkrētas nozīmes. Tas drīzāk ir ilgāka perioda vērojumu apkopojums.

TVNET: Kas tie ir par vērojumiem? Sabiedrības šķelšanās divās nometnēs?

Izslēgta televizora ekrāns, ļoti kvalitatīvs skaņu sistēmas skanējums klubā, kaislīgs geju pāra skūpsts, Vice dokumentālā filma par bēgļu centieniem šķērsot jūru no Sīrijas uz Itālijas dienvidiem u.tml.

TVNET: Sanāk, ka līdzīgi kā Daniils Harmss tu neaicini uz konkrētu rīcību, nesniedz pabeigtus stāstus un varoņus. Viņš radīja sīku neprecizitāti, disfunkciju sistēmas mehānismā, lai šī novirze ar laiku liktu sistēmai pašai sevi sagraut, noārdīt. Vai tavs mākslinieciskais piegājiens ir līdzīgs?

Es aicinu nonākt līdz konkrētai rīcībai, bet, pirms rīkoties, vajadzīgs lēmums to darīt, un svarīgi, lai šis spriedums uz rīcību ir balstīts ticībā, nevis fobijās. Harmsa gadījumā tēli reprezentē viņa psihofizisko stāvokli, tāpēc runāt par pabeigtām sistēmām nav iespējams. Jā, naratīvā balstītu stāstu stāstīšana Harmsam nav primāra, mani arī tas īpaši neinteresē. Grūti iedomāties, ka eksistē kāds stāsts, kas nav dzirdēts jau kādas miljons reizes un tāpēc kļuvis bezgala garlaicīgs. Teātrī gribu praktizēt spēles teātra principu un darīt to lēni un nepareizi.

TVNET: Ierakstā izmantoti arī Jura Boika teksti. Kas tos ierakstā deklamē?

Visjaunākā teātra aktieri Normunds Griestiņš un Kristīne Vītola.

TVNET: Kādi ir galvenie izteiksmes līdzekļi tavā mūzikā? Nesen biju EDM festivālā Viļņā «Summerburst», un man radās iespaids, ka dīdžeji labākajā gadījumā uz vietas mazliet pafiltrē kādu tembru un visa programma faktiski tiek atskaņota jau gatavā veidā no kāda datu nesēja.

Man savukārt patīk, ja ir plašas skaņas sekvenču manipulācijas iespējas, jo tad varu izvēlēties, kādas tieši vēlos attiecības ar publiku. Gandrīz katrā ierīcē, kuru izmantoju, ir iekšējais sekvenceris, kas ļauj veidot skaņu secības, neapstādinot mūzikas plūsmu, tādā veidā brīvi varu spēlēt to, kas konkrētā brīdī šķiet visatbilstošākais. Dīdžeju uzdevums ir atlasīt un miksēt mūziku, un filtrs ir pamatinstruments viņu arsenālā.

TVNET: Dīdžeji jau ir ļoti dažādi - ir tie, kas auguši ar vinilu, lentēm, un tādi, kas savu dzīvi neko analogu nav miksējuši... Tu sevi uzskati par dīdžeju?

Tad, kad man bija jāliek savs vārds uz afišas, man šķita, ka apzīmējums dj nav īsti precīzs, tāpēc izvēlējos tv. Es piekrītu tev, ka dīdžeji ir ļoti dažādi, tam apzīmējumam ir arī ļoti plašs lietojums, attiecinot uz dažādiem formātiem un spēles piegājieniem. Analogs vai digitāls, tam nebūtu izšķirošā nozīme, jo svarīga ir attieksme un piegājiens tai lietai.

TVNET: Ko varam sagaidīt no tavas uzstāšanās sestdien «Akvalandē»?

Diseni, jo es spēlēju deju mūziku.

***

Ieeja «Akvalandes» pasākumā - 7 EUR.

5 EUR ar skrejlapām, kuras šīs nedēļas laikā varēs iegūt vairākos Rīgas naktslokālos un ēstuvēs – «Kaņepes Kultūras centrā», «Chomsky», «Taka» un citās Miera ielas kafejnīcās, kā arī «MiiT Coffee», klubā «Piens», «Labietī», «Teātra Bārā», bārā «I Love You», «Ezītis Miglā», «Streetburger», «Hoodshop» un citviet.

_www.dda.lv