Šodien Rīgas arhitektu birojā notikušajā diskusijā par jaunās akustiskās koncertzāles un konferenču centra ieceru turpmāko attīstību diskusijas dalībnieki nespēja rast kopīgu slēdzienu tālākajai koncertzāles attīstībā. Diskusijā piedalījās vairāki speciālisti no arhitektūras un būvniecības nozares, kultūras mārketinga sfēras kā arī pārstāvji no Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas.
Diskusijas laikā izskanēja vairāki viedokļi par to, kāda veida koncertzāles projektu Latvijā attīstīt. Speciālistu vidū domas dalījās par akustiskās un multifunkcionālās koncertzāles izveidi, kurā varētu uzstāties arī mākslinieki ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
Viedokļi dalījās gan jautājumā par to, kurš no diskusijas laikā apspriestajiem projektiem būtu visreālāk īstenojamais un lietderīgākais Latvijai, gan par to, cik plašai auditorijai jaunās koncertzāles veidot, kā arī par to, kur tieši koncertzāles izvietot un kā risināt jautājumu par iespējamo akustiskās un multifukcionālās koncertzāles izveidi.
Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis Gints Putniņš skaidroja, ka nepieciešams domāt par divu atsevišķu koncertzāļu veidošanu - gan par akustisko koncertzāli, gan par modernu multifunkcionālo koncertzāli. Putniņš minēja, ka neredz iespēju savienot abas koncertzāles. Viņš uzsvēra, ka akustiskās koncertzāles izbūvei ir jābūt pilnībā valsts dotētai, kas arī pēc tam tiek uzturēta, balstoties uz valsts līdzekļiem. Attiecībā uz multifunkcionālās zāles izveidi Putniņš paskaidroja, ka arī šādas zāles izveidē būtisks ir valsts līdzfinansējums. Tomēr būtiski izvērtēt to, cik ātri koncertzāle būs spējīga sevi atpelnīt, kā arī to, cik lielai auditorijai tā paredzēta, piebilda Putniņš, kurš minēja, ka elektriski apskaņojamās koncertzāles izmēriem jābūt ar aptuveni 2000 līdz 2500 vietu ietilpību, bet akustiskajai zālei jāspēj sevī ietvert no 1000 līdz 1300 cilvēkiem.
Diskusijas locekļi spēja vienoties tikai par to, ka topošajai koncertzālei neatkarīgi no vietu skaita ir jābūt ar izcilu akustiku un nevainojamu skanējumu.
Izskanēja arī viedokļi, ka koncertzāļu būvniecība ir jāveic, iepriekš izvērtējot to no loģistikas un transporta viedokļa, lai to būtu iespējami ērti apmeklēt ārzemju viesiem, taču diskusijas noslēgumā Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone paskaidroja, ka šis jautājums ir jāskata ne no koncertzāles atrašanās vietas vai zāles ietilpības un arhitektūras kvalitātes viedokļa, bet gan no tā, kādā situācijā ir Kultūras ministrijas rīcībā esošais finansējums. Ir jāizvērtē finanšu situācija un risinājums ir jāmeklē atkarībā no tās, piebilda Vilsone un atzīmēja, ka šāda domu apmaiņa speciālistu vidū ir ļoti vērtīga.
Jau tika ziņots, ka šodien Rīgas arhitektu birojā norisinājās diskusija par jaunās akustiskās koncertzāles un konferenču centra turpmāko attīstību. Diskusijas laikā arhitekti, būvinženieri, plānotāji un mūzikas industrijas pārstāvji iepazinās ar vairākām iespējamām koncertzāles projekta idejām.
Diskusijā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs Jānis Krastiņš, arhitekts, «Rīgas koncertzāles» projekta uz AB dambja autors Andis Sīlis, arhitekts un plānotājs, Latvijas Arhitektūras 2016. gada balvas žūrijas loceklis Uģis Kaugurs, sociālantropologs Viesturs Celmiņš, kā arī Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis Gints Putniņš, Kultūras ministrijas pārstāvji Dace Vilsone un Jānis Dripe un Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
