Nedēļas nogalē Venēcijā tika atklāts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgais paviljons, kas Baltijas reģionu aplūko kā vienotu ideju telpu, kur arhitektūra sevi apliecina kā starpdisciplinārs ideju kopums.
Venēcijas arhitektūras biennālē atklāts Baltijas paviljons
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Baltijas Paviljona ekspozīcija aplūko reģionu no zemes dzīlēm līdz cilvēku veidotajai videi. Tā apzina jaunus uzdevumus un izaicinājumus stratēģiskai, tālejošai arhitektūrai, kas sakņojas reģionālā sadarbībā. Mēs mudinām paplašināt arhitektūras lomu, to saistot ar citām telpiskām nozarēm, lai risinātu visam reģionam būtiskus jautājumus. No Rail Baltic ambīcijām, enerģijas avotiem, speciālajām ekonomiskajām zonām un kultūras infrastruktūras, līdz pat minerālo resursu prognozei,» skaidro Baltijas Paviljona kuratori.
Paviljona atklāšanā Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde akcentēja: «Es ticu, ka sadarbība pirmā Baltijas Paviljona izveidē ieies Baltijas valstu attiecību, kā arī biennāles vēsturē. Vienotā ekspozīcija parāda, ka sociāli atbildīga arhitektūra ir viena no mūsu prioritātēm un mūs vieno ne vien infrastruktūra, bet arī kopīgas vērtības. Tas arī atbilst šī gada Venēcijas arhitektūras biennāles un galvenā kuratora uzstādījumam.»
Vairāk nekā 100 dažādu autoru darbi izvietoti Venēcijas sporta zālē Palasport Arsenale, izmantojot telpu visā tās griezumā. Ekspozīcijas – materiālu paraugu, iežu, telpisku maketu, termokaršu, satelīt-attēlu, fotogrāfiju, zīmējumu un objektu kopumu – pārsedz 2000m2 caurredzama instalācija. Šī īpašā atmosfēra dod iespēju katram apmeklētājam jaunatklāt tematiskas paralēles.
Baltijas Paviljona atrašanās sporta zālē, kas ik dienas piepildīta ar dažādām vietējo iedzīvotāju aktivitātēm, biennāli tuvina arī vietējai Venēcijas sabiedrībai, sasaucoties ar starptautiskās izstādes uzstādījumu par robežām, publiskumu un publiskās telpas nozīmi, kā arī sabiedrības iesaisti dažādos ar arhitektūru saistītos procesos. Venēcijas Arhitektūras biennāles kurators ir godalgotais Čīles arhitekts Alehandro Aravena (Alejandro Aravena), kurš sola šo biennāli veidot atvērtāku plašākai auditorijai, vēršot uzmanību arhitektūras iespējām uzlabot telpiskās vides un sabiedrības dzīves kvalitāti.
No 28. maija līdz pat 27. novembrim ekspozīcija būs atvērta ikvienam apmeklētājam bez maksas. Baltijas Paviljons iekārtots sporta zāles 1600 m2, un tas atrodas Venēcijas komūnas centrā, aptuveni 50 metrus no Arsenāla izstāžu zāles galvenās ieejas.
Baltijas paviljona autori un atbalstītāji
Vienots Baltijas Paviljons ir nevalstiska deviņu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kuratoru iniciatīva, mainot tradicionālo Venēcijas arhitektūras biennāles uzstādījumu, kas paredz nacionālu valstu paviljonu veidošanu. Projekts ir uzvarējis trīs atsevišķos nacionālajos konkursos, pirmo reizi dodot iespēju Venēcijas arhitektūras un mākslas biennāles izstāžu vēsturē īstenot ideju par kopīgu Baltijas valstu ekspozīciju.
Ekspozīcijas kuratori – Kārlis Bērziņš, Jurga Daubaraitė, Petras Išora, Ona Lozuraitytė, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Johan Tali, Laila Zariņa, Jonas Žukauskas.
Baltijas Paviljona ekspozīciju papildina publikācija «Baltijas Atlants» ar vairāk nekā 30 starptautisku autoru īsu eseju apkopojumu. Tās veltītas cilvēku veidotajai videi Baltijā un plašākā reģionā, daudzpusīgā formātā aplūkojot Baltijas reģionu un tā nākotnes attīstības perspektīvas. Publikācijas izdevējs ir «Sternberg Press».
Apjomīgā ekspozīcija top, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Lietuvas Republikas Kultūras padomes, Igaunijas Republikas Kultūras ministrijas un Igaunijas Kultūras dotāciju fonda atbalstam. Būtisku ieguldījumu sniedz Baltijas paviljona oficiālā aviokompānija AirBaltic, atbalsta Ergolain un apdrošināšanas sabiedrība Ergo.
Baltijas paviljona vizuālais materiāls un atklāšanas pasākuma fotogrāfijas lejupielādējamas: https://goo.gl/3DTyBB
www.balticpavilion.eu