80. jubilejas gadā Dzintaru koncertzālē varēsim baudīt gan pasaulslaveno māsu - Baibas Skrides un Laumas Skrides, gan dziedātājas Ingas Kalnas un citu izcilu Latvijas mākslinieku sniegumu ciklā «Dzimuši Latvijā»; pasaules līmeņa džeza izpildītājus – Aron Goldberg Trio (ASV) un Sāras Makenzijas kvartetu (Austrālija) – ciklā «Jūrmala Jazz»; pirmo Gidona Krēmera festivālu Dzintaros; Starptautisko baleta festivālu un īpaši krāšņu Jūrmalas festivālu ar Ksenijas Sidorovas, Vestarda Šimkus, Aleksandra Antoņenko, Intara Busuļa un daudzu citu izcilu mākslinieku piedalīšanos!

Svētku kulminācija plānota 4. jūnijā - īpašajā Dzintaru koncertzāles 80 gadu jubilejas svētku koncertā kopā ar maestro Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Antonu Ļahovski, Daumantu Kalniņu, Latvijas Radio bigbendu, Intaru Busuli un citiem māksliniekiem.

Gatavojoties 80 gadu jubilejas pasākumiem, Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis uzsver: «Dzintaru koncertzāles nākotne saistās ar lielu uzdevumu un mākslinieciski augstvērtīgu ieceru piepildījumu. Jau patlaban Dzintaru koncertzāli apmeklē aptuveni 180 000 klausītāju gadā, un esmu pārliecināts, ka mūsu draugu loks kļūs aizvien plašāks. Mēs apzināmies Dzintaru koncertzāles lomu arhitektūras un citu profesionālo mākslu radīto vērtību saglabāšanā un attīstībā. Mēs svinēsim 80 gadu jubileju, radot jaunas un paliekošas vērtības, aicinot tuvus un tālus draugus, kā arī visai pasaulei stāstot par Baltijas jūru, Jūrmalu un Latviju!»

Atskatoties uz aizvadītajiem 80 gadiem un gatavojoties koncertzāles jubilejai, vēsturniece Inga Sarma un arhitekts Matīss Mailītis kopā ar Jūrmalas muzeju un Dzintaru koncertzāli sākuši darbu pie izstādes par koncertzāles vēsturi no tās izveidošanās līdz mūsdienām. Izstādē, kuras atklāšana paredzēta 7. aprīlī, apmeklētāji varēs uzzināt, kādi pasaulslaveni mūziķi uzstājušies Dzintaru koncertzālē un kādi spilgti mūzikas dzīves notikumi saistīti ar koncertzāli – festivāli, pirmatskaņojumi un vēsturiski svarīgi pasākumi. Tomēr, lai savāktu pēc iespējas krāšņāku un bagātāku vēsturisko materiālu, līdz 1. martam tiek izsludināta akcija «Meklējot vēstures pavedienus». Tā aicina ikvienu dalīties ar vēsturiskām liecībām no personiskajiem arhīviem par koncertdzīvi Dzintaru koncertzālē – fotogrāfijām, koncertu biļetēm, programmiņām vai spilgtiem atmiņu stāstiem. Īpaši vērtīgu liecību īpašnieki tiks apbalvoti ar ielūgumiem uz koncertiem!

Vēl saistībā ar Dzintaru koncertzāles jubileju plānots izdot koncertzāles vēsturei veltītu grāmatu, veidot skulptūras koncertzāles galerijās, kā arī organizēt citus pasākumus, par kuriem informēsim tuvākajā laikā.

Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā, kas tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Tā ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionālā romantisma iezīmēm, kuras centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Dzintaru koncertzāle ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis un kopā ar visu kompleksu iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Tomēr lielākā Dzintaru koncertzāles vērtība ir unikālā akustika, ko novērtējuši gan mākslinieki, gan klausītāji. Dzintaru koncertzāles Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaru koncertzālē norisināties visa gada garumā.