«Man ir milzīgs un patiess prieks saņemt šo balvu,» saņemot balvu, sacīja Antoņenko.

Mākslinieks pateicās par viņam dāvāto talantu, par to, ka Latvijā mīl kultūru un novērtē viņa darbu. Vislielāko paldies pasaulslavenais tenors veltīja savai vokālajai pedagoģei Margaritai Gruzdevai un visiem citiem, kas viņu izveidoja.

Kinorežisoram Jānim Nordam balvu pasniedza kino un teātra režisors Pēteris Krilovs. Nords balvu veltīja pirmdien mūžībā aizgājušajai vecmāmiņai, kas viņam bērnībā stāstījusi daudz dažādu stāstu.

Balvu Žaņa Lipkes memoriālam pasniedza dzejniece Māra Zālīte. Viņa uzsvēra, ka šā muzeja izveide ir kolektīvs darbs, aicinot balvu saņemt visus muzeja izveidē iesaistītos - muzeja direktori Lolitu Tomsoni, tā izveides iniciatoru Māri Gaili, režisoru Viktoru Jansonu, arhitekti Zaigu Gaili, telpas iekārtotāju scenogrāfu Reini Suhanovu, mākslinieku Kristap Ģelzi un skaņu partitūras autoru Jēkabu Nīmani.

No idejas rašanās līdz tās realizācijai pagāja astoņi gadi, kas varbūt pat ir labi, jo radošām idejām jāļauj nostāvēties, saņemot balvu, atzina Gailis.

Jau vēstīts, ka par pirmajiem Izcilības balvas kultūrā laureātiem kļuva tenors Aleksandrs Antoņenko, kinorežisors Jānis Nords un muzejs «Žaņa Lipkes memoriāls», kurus Nacionālā kultūras padome izvirzījusi no divdesmit sešiem balvai pieteiktajiem pretendentiem. Laureātu godināšanu ik gadus plānots rīkot sadarbībā ar kādu no Latvijas kultūras augstskolām, šogad – ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

Vienam no pasaulē pieprasītākajiem tenoriem Aleksandram Antoņenko balva piešķirta par iegūto prestižo starptautisko Jusi Bjerlinga balvu un izcilo māksliniecisko darbību gan Latvijā, gan slavenākajos pasaules opernamos, kā arī par sadarbību ar izcilākajiem pasaules un Latvijas diriģentiem, režisoriem un solistiem, spodrinot Latvijas vārdu pasaulē.

Muzejam «Žaņa Lipkes memoriāls» balva piešķirta par nominācijām Eiropas Padomes Muzeju balvai 2014. gadā un izcilo starptautisko atzinību – Eiropas Muzeju foruma Keneta Hadsona balvu, ko piešķir par neparastiem, drosmīgiem un vienlaikus pretrunīgiem sasniegumiem, kas izaicina ierastos priekšstatus par muzeju lomu sabiedrībā.

Režisoram Jānim Nordam balva piešķirta par filmu «Mammu, es tevi mīlu», kas 2013. gadā saņēmusi Žūrijas balvu Starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā, kā arī 2013. un 2014. gadā guvusi balvas un piedalījusies vairāk nekā 80 starptautiskos kinofestivālos visā pasaulē, veicinot Latvijas kino starptautisko rezonansi un pozitīvas publicitātes veidošanu.

_{Izcilības balva kultūrā iedibināta pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Katru gadu plānots piešķirt ne vairāk kā trīs Izcilības balvas kultūrā, izvērtējot sasnieguma un veikuma nozīmību un rezonansi starptautiskā un nacionālā kontekstā, pienesumu kultūrtelpai un ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.}