Par Latvijas futbola dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1906. gads, jo tieši tad Rīgu apciemojušie angļu jūrnieki īsinājuši laiku ar šo spēli. Informācija tālaika presē ir diezgan pretrunīga. Dažs vēsturnieks joprojām pārliecināts, ka patiesais futbola dzimšanas gads mūsu zemē esot bijis 1907.
Nosaukti vienpadsmit labākie Latvijas futbolisti (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aptauju rīkoja Latvijas Futbola federācija (LFF). Daudzi bija pārliecināti, ka pēc tās rezultātiem un saskaitītajām balsīm tiks paziņots viens konkrēts simtgades labākais futbolists. Taču tā nenotika. Tika pasludināts Latvijas futbola pirmo simt gadu labāko vienpadsmitnieks. Ja futbolisti tajā tiktu izvietoti pa pozīcijām, Latvijas simboliskā komanda spēlētu pēc sistēmas 1–1–1–8. Astoņi bija uzbrucēji! Pa vienam vārtsargam (Koliņko), aizsargam (Stepanovs) un pussargam (Astafjevs).
Lūk, viņi, izcilākie Latvijas futbolisti mūsu futbola pirmajos simt gados:
Ēriks Pētersons (1909— ?)
Pirmskara Latvijas futbola izlases rekordists pēc aizvadītajām spēlēm (63). Viņa sasniegtais izlases spēlēs gūto vārtu rekords (24) joprojām nav pārspēts.
Alfons Jēgers (1919—1999)
Izcils futbolists un hokejists. Dēvēts par "Daugavas" uzbrukuma dvēseli un dzinējspēku. Šīs komandas kapteinis piecdesmito gadu sākumā.
Georgijs Smirnovs (1936)
Vienīgais futbolists no Latvijas kluba, kam sezonas beigās izdevies iekļūt PSRS 33 labāko futbolistu sarakstā. "Daugava" tad spēlēja PSRS augstākajā līgā...
Gunārs Ulmanis (1938)
Lielisks labais malējais "Daugavas" komandā. Uzvārda dēļ daudz nepatikšanu. Neievērojot toreizējo politisko situāciju, tribīnēs bieži skandēja: "Lai dzīvo Ulmanis un viņa aizsargi!"
Aleksandrs Starkovs (1955)
"Daugavas" meistarkomandas labākais vārtu guvējs un bīstamākais uzbrucējs 70. un 80. gados, kurš savu slavas zenītu sasniedza daudz vēlāk, būdams jau treneris.
Jevgeņijs Miļevskis (1961)
Inteliģents uzbrucējs, kurš spēja gūt vārtus vajadzīgākajos brīžos. Viens no tiem dažiem, kam palaimējās spēlēt gan "Daugavas" meistarkomandā, gan Latvijas izlasē.
Aleksandrs Koliņko (1975)
Latvijas vārtsargs numur viens jau daudzas sezonas. Ar viņu vārtos izlases aizsardzība reizēm atļaujas būt pat pārāk droša.
Igors Stepanovs (1976)
Pirmais Latvijas futbolists ārvalstu superklubā Londonas "Arsenal". Latvijas izlases aizsardzības balsts, kurš spēj no cīņas izslēgt daudzus titulētus pretiniekus.
Vitālijs Astafjevs (1971)
Latvijas rekordists pēc izlasē aizvadīto spēļu skaita — 129. Ilggadējs valstsvienības kapteinis.
Māris Verpakovskis (1979)
Uzbrucējs, kurš parūpējās par to, lai Latvija ne tikai iekļūtu 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet arī tur neizgāztos.
Marians Pahars (1976)
Latvijas futbolists, kam ir vislielākie panākumi ārzemēs, kļūstot par vienu no Anglijas premjerlīgas kluba "Southampton" līderiem un labākajiem vārtu guvējiem.
Atšķirībā no futbolistiem simtgades labākais treneris tika paziņots. Par to kļuva neviens cits kā Aleksandrs Starkovs, kura vadītā Latvijas izlase paveica šķietami neiespējamo — iekļuva 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.