Pavasaris vienmēr ir kaut kā sākums, arī Sovvaļnīkam, Rainim un dzejoļa «Zvaigžņu meita» vīrieša tēlam. Vienam tā ir jauna, ilgi kužināta dziesma, otram – neierasta dzejas aktualizācija mūzikā, trešam – neremdināmas mīlestības alkas.
Ir iestājies sovvaļnīciski rainiskais pavasaris
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunākajā latgaliešu grupas «Sovvaļnīks» dziesmā kopā ar Marko Rasu un etnomūziķi Birutu Ozoliņu ir drosmīgi izspēlēta visatpazīstamākā latviešu dzejnieka Raiņa dzejoļa «Zvaigžņu meita» interpretācija. Klausītājam folkloriskā vieglumā un metāla smagnējumā, monologā un dialogā, klusos un skaļos vārdos tiek piedāvāta jauna versija par mūžseno tēmu – cilvēku attiecībām un vēlmi tajās sasniegt vēlamo, izmantojot visus līdzekļus un paņēmienus.
Dziesma ir ierakstīta sadarbībā ar Latvijā pazīstamiem skaņu režisoriem Gintu Lundbergu un Gintu Stankeviču. Ierakstā piedalās arī Sovvaļnīka grupas biedri – Māris Lovniks (ģitāra), Artūrs Meļnikovs (bass) un Vadims Meļuščenkovs (bungas).
Jāatgādina, ka arī iepriekšējais Sovvaļnīka albums «Bolts susātivs» bija veltīts pazīstamam latgaliešu un latviešu dzejniekam Antonam Kūkojam un iznāca 2010. gada nogalē.