Līdz ar mūzikas straumēšanas servisu, kā Spotify, Deezer un Apple Music uzplaukumu, mūzikas pieejamība ir strauji pieaugusi. Jau ziņots, ka 2015. gada nogalē pirmo reizi vēsturē mūzikas straumēšanas tirgus ienākumi ir pārsnieguši digitālo mūzikas lejupielāžu tirgu*. Arī Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens, kura atbildībā ir mūzikas straumēšanas pakalpojumu popularizēšana Baltijas valstīs, uzsver, ka mūzikas digitalizācija ir tā, kas pārveidos nozari.
Mūzikas bizness - digitālās straumēšanas pionieris
Digitālā straumēšana un izklaides industrija šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas saistībā ar nozarē ienākošajām inovācijām. Šajā ziņā mūzikas industrija ir pionieris, kas šīs pārmaiņas piedzīvo pirmais. Mūzikas industrijai seko arī televīzija, seriāli un filmu industrija, kur tāpat ir vērojams straumēšanas īpatsvara pieaugums.
«Mūzikas klausīšanās ir visbiežāk patērētā izklaides forma internetā un, lai gan Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā, vēl arvien dominē fiziskās mūzikas kopijas, mūzikas digitalizācijai un straumēšanas pakalpojumiem ir iespēja izmainīt industriju,» stāsta Petri Mannonens. Piemēram, Somijā 2014. gadā digitālās un fiziskās mūzikas pirkšanas attiecība bija 50:50, un pagājušā gada rādītājs tiek prognozēts pat 60:40 digitālās mūzikas labā, kā iemesls ir tieši mūzikas straumēšanas izplatīšanās.
«Nenoliedzami, taustāmās mūzikas izpausmes formas, kā CD vai plates, nepazudīs no aprites, tieši otrādi - vinila plašu tirdzniecības apjomi turpina pieaugt.
Arī CD ieraksti neizzudīs tuvākajā nākotnē, jo šis formāts vēl arvien ir īpaši aktuāls kā dāvana.
Piemēram, Ziemassvētkos ļoti pieprasītas ir dažādas labāko hitu izlases. Taču jāatzīmē mūzikas digitālās straumēšanas priekšrocība - ir tik viegli būt mūzikas patērētājam, kad ikdienā mobilajā ierīcē ir vienlaicīgi pieejami vairāk nekā 30 miljoni dažādu mūzikas žanru ieraksti,» atklāj Petri Mannonens. «Kurš gan varēja iztēloties šādu nebeidzamu mūzikas katalogu esamību pirms dažiem gadiem? Turklāt īsts fans, visticamāk, izvēlēsies ne tikai straumēt mākslinieka mūziku savā telefonā un citās ierīcēs, bet arī iegādāsies mākslinieka plati vai CD.»
Kā norāda Petri Mannonens, mūzikai būtu jābūt pieejamai visos digitālajos straumēšanas pakalpojumos, pretējā gadījumā patērētājs iegūs to nelegālā veidā. Mūzikas pirātisms ir aktuāls jautājums arī Latvijā - pēc Latvijas Producentu un izpildītāju apvienības (LaIPA) 2015. gadā veiktā pētījuma datiem, 43% no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem veic audio ierakstu nelegālu kopēšanu personālajos datoros (87%), mobilajos telefonos (34%) un citos datu nesējos.
Uzvar patērētājs
Jaunās tehnoloģijas saved kopā māksliniekus un fanus, sniedzot nebeidzamas iespējas mūziķim nogādāt mūziku līdz patērētājam, lai kur tas atrastos. Patērētājs var noklausīties jaunākās dziesmas, tiklīdz tās laistas klajā, turklāt straumēšana ir vienīgais kanāls, kur mākslinieki var iegūt tūlītēju atgriezenisko saiti. Ja patērētājam konkrētais ieraksts nepatīk, viņš to neklausīsies, jo izvēle digitālās straumēšanas servisos ir gana plaša un katrs var sastādīt savai gaumei piemērotu mūzikas izlasi, atsakoties no mūzikas, kas nešķiet saistoša. Mūziķim tā ir motivācija radīt mūziku, kas ir saistoša patērētājam, ņemot vērā informācijas pieejamību par klausītāju. Lielie dati (Big Data) mūzikas industrijā ļauj uzzināt ne vien to, cik bieži konkrētā dziesma ir atskaņota, bet arī kāds ir procentuālais sadalījums starp vīriešu un sieviešu auditoriju, kuros reģionos un valstīs dziesma ir visvairāk klausīta. Patērētājs šajā ziņā ir ieguvējs, jo mēs, ierakstu kompānijas, varam ātri izanalizēt datus par mākslinieku un tādējādi veicināt pozitīvu mijiedarbību starp mūzikas radītāju un patērētāju,» skaidro P. Mannonens.
Straumēšana - iespēja tikt sadzirdētam
«Straumēšana paver ceļu arī negaidītām iespējām. Kurš gan pirms izpildītāja PSY parādīšanās būtu iedomājies, ka vispasaules popularitāti var iegūt korejiešu popdziesma! Es ticu, ka ikvienam, kurš rada labu mūziku, mūsdienās ir vienlīdzīgas iespējas. Es ar lielu prieku vēroju Aminatas sasniegumus pagājušā gada Eirovīzijā un pavasarī notikušajā Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā.
Par Aminatu varu teikt, ka dziedātājai priekšā ir daudzsološa nākotne, kurā jebkas ir iespējams,»
atklāj P.Mannonens, uzsverot, ka Aminata ir lielisks pierādījums tam, ka māksliniekam no Latvijas ir potenciāls izaugsmei arī starptautiskā līmenī.
Mūzikas straumēšanas dati ļauj spriest arī par Eirovīzijas pārstāvju popularitāti un atpazīstamību pat pirms konkursa norisināšanās. Straumēšanas serviss Spotify piedāvā noklausīties visu Eirovīzijas dalībnieku dziesmas, tādējādi jau pirms konkursa norises varējām salīdzināt Baltijas valstu pārstāvju popularitāti. Par visvairāk atskaņoto dziesmu Baltijas valstu pārstāvju vidū kļuvusi Igaunijas Eirovīzijas pārstāvja Jiri Potsmana dziesma Play, kas sasniegusi 387 630 unikālos klausījumus. Savukārt Latvijas pārstāvja Justa Sirmā dziesmai Heartbeat ir bijuši 346 644 unikālie klausījumi, kas ir par 31% vairāk nekā Lietuvas pārstāvim Donijam Monelam (Donny Montell), kuram bijuši 237 815 klausījumi. Tāpat Spotify dati ļauj secināt, ka Justa Sirmā daiļradi visvairāk ir iecienījuši tieši Latvijas, Zviedrijas un Spānijas klausītāji.
* European Commission Joint Research Centre, 2015. Streaming Reaches Flood Stage: Does Spotify Stimulate or Depress Music Sales?
