Georgs Pelēcis: nekā interesantāka par darbu dzīvē nav

Divos paņēmienos

Kā jau pirms pirmatskaņojumiem pierasts, vēl iepriekšējā dienā notiek aktīvs mēģinājumu process. Arī Latviešu rekviēms nav izņēmums, un vakardien Rīgas Domā skanēja skaņdarba izpildīšanā iesaistīto solistu balsis. Dziedāts tika balkonā, un nejaušie baznīcas apmeklētāji ar neslēptu interesi klausījās kaut kur augšā skanošajās balsīs. Sajūta tāda, it kā dziedātu paši eņģeļi...

Starp klausītājiem sēdēja arī kāds bārdains vīrs, kurš šķita īpaši iedziļinājies notiekošajā. Jūs uzminējāt – vīra vārds ir Georgs Pelēcis. "Es vai nu nerakstu vispār, vai rakstu ātri," viņš pēcāk teica. Ar to, protams, nav domāta paviršība, bet gan profesionālās iemaņas, kas krājušās jau vairākus gadu desmitus. "Šoreiz gan gadījās tāds moments – kad biju pusceļā uz rekviēma pabeigšanu, man uz ielas uzbruka un atņēma somu ar notīm. Biju izmisumā, bet izdevās padarīto restaurēt. Sanāk, ka šis ir divos paņēmienos tapis opuss."

Taču labākais komentārs par paša darbu vēl tikai seko: "Slavenais kinorežisors Pīters Grīnevejs ir teicis, ka mūsdienās svarīgākās tēmas mākslā ir sekss un nāve. Līdz seksam savā mākslā vēl neesmu ticis, bet nāves tematika gan tajā ir ienākusi."

Visu aptver mūzika

Turpinot komentēt savu radīto darbu, komponists saka, ka tajā ir divas dimensijas – rekviēmā ierastais baznīcas viedoklis un šoreiz arī tautas viedoklis. "Tas nozīmē, ka darbā iestarpinātas arī piecas tautas bēru dziesmas," viņš paskaidro. Tai pašā laikā autors uzsver, ka rekviēms nenozīmē kaut ko ļoti skumju. Drīzāk gaišu – Dieva slavinājumu.

Šogad jau tika pirmatskaņots vēl viens Pelēča lieldarbs – Revelation (Atklāsme). Tas gan izskanējis tikai Bāzelē un Siguldā, bet 18. novembrī būs dzirdams arī Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Bez skaņdarbu sacerēšanas meistars ne mazāk pievērsies arī mūzikas teorijas pusei, un pats smej, ka patiesībā jau ilgu laiku sēž uz diviem krēsliem, kas nav pārāk ērti, taču tam ir arī savi plusi. "Muzikologa darbība man ir ļāvusi paplašināt savu redzesloku, savukārt radošās iemaņas kaut ko dod pētniecības darbā," viņš spriež. Gandrīz lieki piebilst, ka abas savas nodarbes Pelēcis uztver ne tikai kā darbu, bet arī kā hobiju. Lielisku laika pavadīšanas veidu, kas ir tieši tik neapgrūtinošs, lai tā saukto brīvo laiku varētu arī aizmirst. "Es melotu, ja teiktu, ka esmu, piemēram, kaislīgs makšķernieks," viņš atklāti saka. "Man visu aptver mūzika."

Muzikāla ģimene

Ar tik ļoti mūzikā iegrimušu personību droši vien būtu grūti atrasties kopā kādā absolūti citā jomā strādājošam. Komponists atzīst, ka viņam vispār dzīvē ir paveicies, un arī šajā jomā var teikt tieši to pašu. Proti, šogad tiks svinēta jau 40. kopābūšanas jubileja ar viņa sievu, kas ir klavieru skolotāja Paula Jurjāna mūzikas skolā. "Tā mēs arī harmonijā dzīvojam," viņš komentē pa komponista modei. Arī abus dēlus vecāki ir muzikāli izskolojuši, taču ikdienā viens no viņiem strādā par ķirurgu, bet otrs darbojas kuģu apkalpes jomā ostā.

"Mana vecākā dēla kolēģi smej, ka viņš ir labākais ārsts mūziķu vidū un labākais mūziķis ārstu vidū," Georgs saka ar lepnumu. Citādi par ārstu tēmu komponists runā nelabprāt, jo viņa nerimstošo iekšējo darba sparu sākusi bremzēt vienīgi veselība. "Es gribētu dzīvot mūžīgi, jo vēl tik daudz ko varētu uzrakstīt – mūziku, grāmatas..." viņš atzīstas. "Vajadzētu kaut vai sakārtot, apkopot savu kursu, ko jau vairāk nekā 30 gadus lasu Mūzikas akadēmijā."

Par savu darba sparu Pelēcis īpaši nebrīnās, jo teic, ka dzīve viņu ir pārliecinājusi – nekā interesantāka par darbu tajā vienkārši nav. Tiem, kuri vēlas uzreiz ielūkoties Pelēča dvēseles dziļumos, nav jādara nekas ārkārtējs. Aizejiet uz koncertu šovakar, kur noteikti būs arī pats autors. Un atstājiet komponistam zīmīti, kā jums patika vai nepatika skaņdarbs. Pilnīgi nopietni. Viņš to novērtētu.

***

Andris Sējāns, kontrtenors, Georga Pelēča students un solists meistara jaunajā darbā:

"Mums ar grupas Cosmos kolēģi Jāni Šipkēvicu šoreiz tās lomas varbūt nav no tām lielākajām, taču priecē, ka Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēki ik pa laikam atceras, ka ir tādi studenti, kuri māk dziedāt arī akadēmisko mūziku. Turklāt var ievingrināt balsi, dziedot bez mikrofona. Jānis piedalījās jau darbā Revelation, un tagad tiku pieaicināts arī es. Tā nu mēs te divi jampampiņi arī dziedam kontrtenoru partijas!"

***

Georgs Pelēcis

- Komponists un muzikologs

- Dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā

- Beidzis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasi, vēlāk turpat mūzikas teorijas aspirantūru

- Kopš 1970. gada ir Latvijas Valsts konservatorijas, turpmāk Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru

- Ar polifonijas jomu gan Rietumeiropas, gan latviešu mūzikas vēsturē saistīti vairāk nekā 30 viņa zinātniskie darbi – raksti, uzstāšanās starptautiskās konferencēs Rīgā, Maskavā, Romā

- Precējies, divi dēli