FHM fotosesijā tu izskaties mazliet draudīga. Vai tu tiešām no smaidīgās un mīļās meitenes esi kļuvusi par nopietnu un draudīgu sievieti?

Man liekas, ka tur nebūt nekas nav draudīgs. Doma bija tāda, ka bildēm vajadzētu būt ar humora devu, asprātīgām, interesantām – kaut kam pavisam citādākam. Es vispār šai sesijai piekritu ar mierīgu sirdi, jo stiliste bija T.

Vlasova, un ar viņu fotosesijas ir interesantas. Arī tajā vakarā, kad bijām jaunajā restorānā “Hospitālis”, tur bija vesela atbalsta grupa, cilvēki, kas apbrīno viņas darbu. Sākuma doma bija, ka būšu medmāsa, jo “Hospitālis” ir iekārtots kā slimnīca. Darba procesā radās ideja, ka medmāsa varētu būt nedaudz traka, ar histērisku pieskaņu. Un tur nāk ārā erotisks trakums, tiek attēlota sieviete, kura ir bišķiņ kukū.

Tie ir vārdi par tevi?

Patiesībā jā, laikam tieši tajā brīdī es ļoti sajutu tajā savu būtību, līdz ar to fotografēties bija neparasti viegli. Bet tas nebija draudīgi, drīzāk traki!

Trako kreklu “Hospitālī” nepiemērīji?

Tai brīdī tur tāda krekla nebija un laikam arī nav vēlmes to pielaikot.

Ko tu saki par to, ka tevi kā LNT šova “Zvaigžņu lietus” vadītāju vērtē, salīdzinot ar Annu Lieckalniņu?

Es personīgi uzskatu, ka tur nav, ko salīdzināt, jo mēs esam divi ļoti, ļoti dažādi cilvēki, no dažādām vidēm un atšķirīgiem raksturiem un dzīves uztveri. Es gan saprotu, kāpēc cilvēki salīdzina – viņa ir vadījusi šo pašu šovu pirms manis. Tas nav ne labi, ne slikti – tā notiek.

Anna Lieckalniņa pēc “Zvaigžņu lietus” vadīšanas FHM lasītāju balsojuma rezultātā tika atzīta par Latvijas seksīgāko sievieti. Mums varbūt jau laicīgi ir zināma nākamā uzvarētāja!

To mēs vēl redzēsim, ha, ha! Es nezinu, vai ir ļoti svarīgi būt par seksīgāko sievieti. Man citas vērtības augstāk kotējas. Bet nu – redzēsim!

Kas ir tās vērtības, ko tu minēji?

Tās droši vien vairāk ir saistītas ar prātu un cilvēka raksturu, dzīves uztveri, talantu, humora izjūtu.

Agrāk tu pati biji aktīva dziedātāja, šodien tev pat ir līdzi vijole...

Tā patiesībā ir baigā sagadīšanās, tieši domāju, ka man par to paprasīs. Šodien biju orķestrī... Es jau pati smejos, ka tas ir kaut kas neiedomājams. Esmu pabeigusi mūzikas skolas vijoles klasi, bet pēc tam vairs vijoli neesmu spēlējusi. Saņēmu zvanu no vienas meitenes, ar ko mūzikas skolā kopā spēlēju orķestrī, un viņa teica – aizejam paspēlēt. Bet man no spēlēšanas nekas nesanāca, jo, kad mēģināju noskaņot instrumentu, uzreiz saplīsa stīga! Pasēdēju un paskatījos. Vēl nezinu, vai spēlēšu.

Ja sevis vadītajā šovā tu būtu dalībniece, nevis vadītāja, ar ko tu labprāt dziedātu duetā?

Šādos šovos es nepiedalītos, vienīgi tad, ja man būtu satriecošs vokāls, ar ko es varētu visus pārsteigt. Vadītāja ieņem salīdzinošu neitrālu pozīciju, bet arī šajā ziņā es esmu nestandarta, esmu nedaudz tāds huligāns. Ar ko es dziedātu duetā, ja man būtu satriecoša balss? Tie būtu cilvēki, par kuriem es šaubos, vai viņi vispār piedalītos līdzīgā šovā – Renārs Kaupers, Intars Busulis un Dons.

Ar viņiem pašai nemaz nebūtu jāprot dziedāt, tikai smuki jāizskatās blakus! Tieši tas ir tas, ko es negribētu – vienkārši smuki izskatīties blakus. Tas arī ir svarīgi no vadīšanas viedokļa. Man ir lielāks kompliments, ja man pasaka – tu tiešām labi un profesionāli novadīji, nevis – tu labi izskatījies. Izskats jau īsti nav paša cilvēka nopelns. Daudz feināk, ja izsaka komplimentus par to, ko cilvēks pats ir sasniedzis.

Pēc raidījumu filmēšanas jums notiek afterpārtijas klubā “Sarkans”. FHM gan nav dzeltenā prese, bet vai tu vari mums atklāt par dalībniekiem ko tādu, ko neviens cits nezina?

Afterpārtijas patiesībā ir ļoti traki pasākumi un tas man ļoti patīk! Visi ir kopā un visi pilnībā atveras. Iet mums tur jautri! Visi ālējas un tā. Atceros, ka visi bijām ļoti nošarmēti, kad Niks Volmārs dejoja ar Elitu Drāki. Un FHM tiešām nav dzeltenā prese, tāpēc neko vairāk es nestāstīšu, jo baumas es diez vai vispār kādreiz stāstītu.

Turpinot par dzelteno presi, kas par tevi tur ir bijis sarakstīts?

Reiz žurnālā bija mana māsa un bija uzrakstīts, ka tā esmu es. Bet mēs esam līdzīgas, tāpēc to es saprotu. Bija arī par pasākumu, kurā es biju, bet presē tika rakstīts, ka šāda veida pasākumus es neapmeklēju. Bet dzeltenā prese ir dzeltenā prese – cilvēki tādus izdevumus lasa. Nevienam nav noslēpums, ka ļoti daudz kas tiek izpušķots, lai būtu lielāka sensācija, lai būtu interesantāk lasīt.

Mums jau nav nekā, kas to ierobežotu, tādā ziņā pie mums ir liela žurnālistu patvaļa. Daudzi cilvēki saprot, ka tur neraksta baltu patiesību, bet daudzi arī pērk un visam, ko izlasa, tic. Pat mana mamma citreiz zvana un prasa, vai tiešām ir tā un šitā? Tad es saku – nu mammu, taču nē! Pie mūsdienu ekonomiskās krīzes cilvēkiem patīk izlasīt, ka arī citiem neiet. Ja tu lasi par skandāliem un kašķiem, laikam pašam paliek vieglāk ap sirdi. Dzeltenajai presei ir ļoti liels spēks. Es pati mācos žurnālistiku, bet rakstošā žurnālistika nav īsti tas, uz ko es eju, līdz ar to es ceru, ka nāks jauni un talantīgi cilvēki, kas vairāk liks uzsvaru uz citām lietām, nevis uz to, kurš ar kuru draudzējas.

Es šodien tieši lasīju dzeltenajā presē, ka Žanete Skarule satiekoties ar 1.5 metrus īsu somu miljonāru...

Ha, ha, ha! Es vienkārši neticu, ka tu kaut ko tādu lasīji!

Patiešām!

Nē, tas nav iespējams. Īsa auguma somu miljonārs?

Jā, viņš, šķiet, esot “Nokia” īpašnieks.

Tā ir viena lieta, kas man vispār nekad cilvēkos nav likusies svarīga – materiālā situācija, it sevišķi puišos. Atceros, ka jau bērnībā man nepatika, ja man izmaksā.

Vai pēdējos gados, kopš esi kļuvusi atpazīstama, tava ikdiena ir mainījusies? Piemēram, tu izvēlies veikalā kaut ko nepirkt, jo – kā tad Žanete kaut ko tādu pirks?

Es pat nezinu, kas tas varētu būt . Ko es varētu nepirkt, jo kauns, ka kāds redzēs?

Piemēram, ātri pagatavojamos roltonus...

Tieši par roltoniem mēs ar draugiem ļoti smējāmies! Tieši runājām, ka problēma tad ir pašā cilvēkā, nevis sabiedrībā, jo tevi jau uztrauc, ko citi domā par to, ka tu pērc tos roltonus un ēd. Bet īsti laikam nav tādu lietu, no kā esmu atteikusies, lai tikai citi neredzētu, ka es to daru. Es piekrītu tam, ka katrs cilvēks dara to, ko grib. Īpaši neuztraucos, ko par mani domā citi, tāpēc arī īsti nevaru pateikt, kas būtu tās lietas, no kā esmu atteikusies, jo cilvēki mani atpazīst.

Tevi nemaz neuztrauc, ko par tevi raksta vai saka?

Es jau sen nelasu interneta komentārus, jo saprotu, ka tur par visiem cilvēkiem saraksta baigās samazgas. Arī par tādiem cilvēkiem, kas man ir sava veida elki. Kas attiecas uz citu cilvēku viedokļiem, ir patīkami, ka pēdējā laikā man nāk daudz vēstuļu ar pozitīviem vārdiem. Arī no apkārtējiem cilvēkiem saņemu ļoti pozitīvas lietas, kas principā ir pretstats tam, ko runā par latviešiem – latvieši ir skaudīgi, nekad neko labu nepateiks. Man apkārt laikam ir tie netipiskie latvieši, kas saka labas lietas un atbalsta. Man ir svarīgs producentu un režisoru viedoklis, jo tie ir mani darba devēji. Arī tuvāko draugu un ģimenes locekļu. Viņu viedokli es ņemu vērā. Es arī pati daudz analizēju; paskatos raidījumus un padomāju, ko man vajag un ko – ne. Tas, ko uzraksta žurnālos vai kāds pasaka kaut kādā bārā, man ir maznozīmīgi un es to visu laižu gar ausīm. Labie vārdi ir patīkami, bet uz tiem es nepaļaujos.

Tev nav grūti iepazīties ar jauniem cilvēkiem? Ō, šitā taču ir tā meitene no MTV, jāpieiet un kaut kas jāpasaka!

Patiesībā nē, jo iemesls, kāpēc es ar kādu iepazīstos un kāpēc šī draudzība turpinās, ir tas, ka man ar šo cilvēku ir interesanti kopā un es gūstu labu enerģijas apmaiņu. Līdz ar to atkrīt tas, ka es iepazītos ar cilvēku tāpat vien. Ja tam apakšā ir kāds pamats, man ir vienalga, vai šis cilvēks mani ir iepazinis tikko vai ir bijis jau sen zināms. Ļoti daudzi man raksta, ka varētu satikties. Man tas liekas ļoti dīvaini. Citreiz cilvēkiem liekas: es viņai uzrakstīšu draugos un viņa arī nāks un satiksies ar mani. Man liekas, ka tas tomēr ir nereāli. Cilvēkus es parasti satieku vidē, kurā uzturos, un ir jābūt pamatam, kāpēc man ar šo cilvēku vispār izveidojas kontakts. Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc daudzi vispār mēģina iepazīties.

Uz pielūdzēju vēstulēm nekad neatbildi?

Agrāk atbildēju, ka ar svešiem cilvēkiem nesatiekos, bet vēlāk sapratu, ka tam īsti nav jēgas.

Ja tikai tavās rokās būtu izlemt, kas skanēs MTV, kas tur skanētu?

Es nezinu, vai kaut kas ļoti mainītos. Es pēdējā laikā daudz klausos indie roku, bet tai pat laikā man nav iebildumu ne pret vienu mūzikas stilu. Tas arī būtu ļoti muļķīgi, jo cilvēks, kas klausās dažādu mūziku, taču nevar pateikt – tā ir mana mīļākā grupa, tā ir mana mīļākā dziesma. Tu taču nevari nosaukt vienu, ja loks ir tik plašs un stili ir tik dažādi. Noteikti vairāk skanētu roks, vairāk būtu arī smagās mūzikas, jo mums procentuāli vairāk ir populārā mūzika. Nakts stundās MTV kanālā skan arī alternatīvā mūzika, pa dienu vairāk rāda to, ko pieprasa skatītāji. Es pati arī droši vien spēlētu un rādītu to, ko cilvēki grib redzēt. Nekas cits neatliktu!