Mākslinieki albumu sola pozitīvi rudenīgu ar lielu devu ironijas, kas ieturēts sarkandzeltenās noskaņās, pamatā saglabājot urbānā hiphopa piesitienu. Arī dzīvē mākslinieki patērē lielu devu ironijas, spējot paust nopietnu mākslinieku priekšstatu par sevi.

– Albuma, kas nu jau ir atrodams veikalos, nosaukums ir «Izdodam rudeni»! Te tomēr būtu vajadzīgi paskaidrojumi!

bū-š: – Neviens vēl nav izdevis rudeni! Rudens ir ieslodzīts, daudzi no viņa baidās, domā, ka tas ir depresīvs. Šodien pat dzirdēju vienu meiteni sakām: «Mūku no rudens noskaņām!»

wiesturz: – Pirms kāda laika pa radio pat bija reklāma, kas aicināja cilvēkus doties uz Ēģipti, lai aizmuktu no rudens.

bū-š: – Cilvēki baidās no rudens, tādēļ mēs nolēmām to atbrīvot un izdot! Albums ir viena liela dziesma par to visu! Rudens krāsas ir siltas, sarkanīgi dzeltenas, tādēļ arī diskam tāds noformējums. – O.K., pārliecinājāt! Tagad pastāstiet par pašu albumu!

-wiesturz: – Rudens ir pilns ar enerģijām, ļoti spēcīgām, kas nav jūtamas citos gadalaikos. Kāpēc veļu laiks ir tieši rudenī? Plaisa starp silto un auksto, plaisa starp fizisko un garīgo pasauli. Ja tu atver sevi šim gadalaikam, uzņemsi ļoti daudz iedvesmas. Mēs to uzņēmām un ielikām šajā albumā. Mēs to ierakstījām tikai sev raksturīgā manierē un tikai ar sev raksturīgu pieeju... Lai to saprastu, albums ir jānoklausās.

bū-š: – Albumā ir 20 hiti, un tajos dzirdamas 7 valodas – angļu, latviešu, krievu, spāņu, vācu, kolīziešu un franču.

wiesturz: – Cilvēki prasa vai mēs tiešām mākam visas šīs valodas.

bū-š: –Tas pat nav svarīgi. Katrā ziņā mākam ne sliktāk par dažiem latviešu mūziķiem, kas savu daiļradi pozicionē svešā mēlē.

– Kāpēc jūs izdodat albumu kopā?! Jums katram savam albumam nepietika dziesmu?!

bū-š: – Ir tā, ka mēs atsevišķi darbojamies kā solo mākslinieki, paralēli rakstām dziesmas, taisām mūziku. 2004. gadā iznāca Viestura albums, pēc gada – manējais. Bet tam visam paralēli arī radās kopīgas dziesmas, kas dažādu kosmisku spēku ietekmē neiederējās mūsu solo albumos.

wiesturz: – Tas bija pirms kādiem diviem gadiem, kad sēdējām bārā Vecrīgā un to sapratām, un jau tad nospriedām, ka vajag izdot rudeni.

bū-š: – Tajā visā bija kaut kāda mistiska enerģija. Viesturs man parādīja kaut kādu muzonu, un man bija tieši tam atbilstošs teksts. Vai arī man prātā iešāvās kāda ideja dziesmai, Viesturs mazliet parakstīja, parādīja man, un es teicu: «Ideāli!»

wiesturz: – Tāpēc arī tagad klausoties albumu nav tādas sajūtas, ka kaut ko varēja nelikt un tas ir jāņem ārā. Viss ir tik dziļi saplūdis kopā, ka nekas nav lieks.

bū-š: – Tāpēc arī nav viesmākslinieku. Gribējās pašiem, un izdarījām, tāpēc arī albumā varam šo to vairāk atļauties, jo nevienam nejūtamies parādā. Tie, kas ir jau sadusmoti, būs dusmīgi vēl vairāk. Bet tie, kas ir uz līdzīga viļņa, – lai var pasmieties! Ja pieņem, ka liktenis un laiks ir brāļi, tad var teikt, ka albums ir veltīts šo divu brāļu fantāzijām. Šīs fantāzijas ir mūsu ikdienas skrējieni.

– Viņi nedusmojas uz jums, ka esat to atklājuši?!

wiesturz: – Domāju, ka ne. Tās jau ir viņu fantāzijas, kāpēc gan lai viņi dusmotos paši uz sevi?

bū-š: – Mēs esam tādi kā vēstneši! Ja sāk domāt par to, ka tādā un tādā laikā vajadzētu kaut ko uzrakstīt, tad viss saiet dimbā! Katru dziesmu vajag rakstīt tā, lai vēlāk nebūtu par to jākaunas.

wiesturz: – Mans solo albums iznāca pirms diviem gadiem, un es jau esmu ierakstījis nākamo. Bet vai tu redzi, ka es kaut kur steidzos un skrienu, lai to izdotu? Nē! Man vēl tur daudz ir ko darīt un pieslīpēt. Mani solo darbi nekur nepazudīs un sasniegs klausītāju, kad būs īstais brīdis.

–Jūsu dziesmām ir vairāk tekstu, nekā citu stilu dziesmās. Vai tas nozīmē, ka jums ir plašāks vārdu krājums un zināmi daudz dažādi latviešu valodas likumi un tikumi?

bū-š: – Mēs veidojam savus likumus! Mēs par to īstenībā nedomājam, bet droši vien tāpēc esam izvēlējušies hiphopu, jo tā ir vienīgā forma, kurā tā var izpausties.

wiesturz: – Un nav jau arī tā, ka četrās rindiņās nevar izteikt dziļu un jēgpilnu domu. Piemēram, Bobs Mārlijs. Viņa dažos vārdos ir tik daudz kas pateikts, ko liela daļa reperu nespēj izteikt ar 500 vārdiem vienas dziesmas laikā.

bū-š: – Bet ar laiku, protams, vārdu krājums paplašinās! Tas notiek pats no sevis, un tam vairs nepievērs uzmanību. Tagad jau mēs ejam daudz tālāk. Es īstenībā jūtu, ka mēs esam ļoti progresējuši visādā ziņā! Gan tekstuāli, gan muzikāli.

wiesturz: – Viss notiek, mēs jau nesēžam uz vietas. Mēs lasām un mācāmies. Ko mēs lasām?! Par studijas darbu. Par to, kā māsterēt, par frekvencēm un herciem, par skaņu. Mēs savā ziņā esam skaņas dizaineri!

– Jūs bieži lietojat anglicismus, žargonus vai svešā mēlē lamājaties?!

bū-š: – Mēs vispār nelamājamies. Es, teiksim, dažreiz pasaku kaut ko rupju par kaut ko rupju, kas tiešām to ir pelnījis. Piemēram, sēžu autobusā un braucu uz Juglu. Autobusā iekāpj kāds atsaldēts «fabrikants», ar vēl divām savām kopijām. Uzvedās viņi tā, kā filmās čaļi no Puertoriko un žestikulējot iet cauri autobusam. Es vienkārši sēžu, jo principā – kas tad man. Divi no viņiem pieiet pie konduktores un nopērk sev biļetes, bet cienījamais «talantu fabrikas zīmulis» atgāžas krēslā. Pienāk konduktore, kundze gados, par ko vien jau viņa ir jāciena, bet mākslinieka kungs paziņo: «Nepirkšu! Nepirkšu, tu nedzirdēji?» Tajā brīdī es sēdēju un skaitīju līdz desmit, ja tajā laikā viņš nebūtu nopircis biļeti, es pieceltos un uzšautu. Principā esmu pret vardarbību, bet nu ir gadījumi, kad stulbumu var dabūt ārā tikai ar dūri. Rupji neesam mēs, rupjš ir tas, kas notiek apkārt.

– Kā jūs panākat to, ka spējat pateikt tik daudz vārdu tik īsā laikā bez elpas ievilkšanas un vēl tā, lai tas skan skaisti? Trenējaties!?

bū-š: – Ja tu dzīvo hiphopā, tu nevari tā padzīvot reizi mēnesī, tas notiek visu laiku.

wiesturz: – Jau rakstot tekstu, tu to raksti virsū ritmam. Tas nenotiek klusumā, jo kad tu mūzikā esi ļoti dziļi iekšā, tā jau skan tev galvā vienmēr un visur. Es, kaut vai ejot pa ielu, klusībā pie sevis varu skaitīt un just ritmu, kurš varbūt man nav līdzi, bet gaida mājās. Tāpēc jau tas viss skan tā, kā skan, jo mēs dzīvojam ritmā.

– Vai par hiphopa mākslinieku vispār var teikt, ka viņš ir dziedātājs?!

wiesturz: – Nē! Viņš veido hiphopa mūziku, viņš ir noskaņu ķērājs, reperis, bet ne dziedātājs. Tā ir mūzika, kurai ir pilnībā sava pieeja, un to nedrīkst vērtēt tāpat kā citus mūzikas stilus. Te ir citas formulas. Ja gribi, lai tavā dziesmā dzied, pieaicini kādu, kas to māk.