Faktiski lielākā daļa intervijas norisinās paralēli fotosesijai lielveikalā, kura plašās telpas ar plauktos sakrāmētām sulas pakām, cepumiem un apakšveļu «Prisma» mārketinga ļaudis mums labprāt atvēlēja. Paldies viņiem par to! «Šeit ir tāds sociālais reālisms. Love and Supermarkets,» atbildot uz jautājumu, kāpēc jāfotografējas lielveikalā, atbild Kalvis. «Arī mūsu dziesmas ir reālistiskas.»

Nudien, vienā no tikko kā izdotā debijas pilnmetrāžas albuma «Fantastiski» vecākajām dziesmām («Melodrāma») Kalvis tā arī dzied - «te mēs esam divatā - universālveikalā». Grupas vienīgā dāma, taustiņinstrumentāliste Anete Stuce, atbildot uz jautājumu, ar humoru piebilst, ka viņi, būdami slavenas rokgrupas dalībnieki, arīdzan tāpat kā citi iepērkas lielveikalos. Uz jautājumu, vai viņi nedod priekšroku «hipsterīgajiem» eko preču veikaliem, Kalvis noliedzoši attrauc: «Mūsu otrais albums sauksies - «Mēs neesam vegāni»!»

Protams, lielveikala estētika sasaucas arī ar deviņdesmito gadu britpopa ēru, un mūziķi nenoliedz, ka grupas «Pulp» videoklips «Common People» ir viens no šādas sesijas iedvesmas avotiem. «Ņemot vērā to, ka tieši TVNETs mūs pašos pirmsākumos nodēvēja par «latviešu Pulp», šī ir ļoti simboliska fotosesija,» piebilst Kalvis, kurš jau ierausies lielajos iepirkuma ratos un gluži kā profesionāla rokzvaigzne pozē fotogrāfam.

«Rīgas Modes», kas pastāv jau sešus gados un sākotnēji darbojās ar nosaukumu «Komjaunatne», neskrien līdzi tā dēvētajai «hipsterisma subkultūrai», kurā viens no galvenajiem atribūtiem ir salmu platmale, Imanta Ziedoņa dzejoļu grāmatiņa un bandžo. Viņi ir sava ceļa gājēji, kas citē gan britpopu, gan Viktoru Coju, gan skandināvu indie, gan latviešu roka klasiku.

Pirms pāris dienām grupa atgriezusies no Tallinas, kur skaidrā latviešu mēlē dziedāja igauņu un starptautiskai publikai Tallinas Mūzikas nedēļā. «Zinu, esmu grēkojis Tallinā, bet Rīga ir tik nervoza pilsēta...» kādā no dziesmām dzied Kalvis, kuram ļoti pie sirds iet igauņu mūziķa Vaiko Eplika daiļrade. «Mēs Tallinā spēlējām viņa grupas «Claire's Birthday» dziesmas «Venus» kaverversiju, kas ir totāli nokopēts no «Pulp»,» stāsta grupas ģitārists Reinis. «Izskatījās, ka igauņiem patika.» Mūziķi vispār neuzlūko savu darbošanos grupā tā dēvētās mūzikas industrijas kategorijās, viņi to dara savam un, protams, klausītāju priekam. «Citas grupas varbūt brauc uz šādām konferencēm, lai sevi parādītu kādām ietekmīgām industrijas haizivīm, bet mēs vienkārši tur devāmies pavadīt labi laiku. Nebija sajūta, ka piedalāmies kādā mūzikas konferencē.»

Kā teikts grupas preses paziņojumā, albumā «Fantastiski» apkopotas 11 dziesmas «par pusaudžu problēmām un cīņu ar kaitīgajiem ieradumiem».

«Tas, ka esmu uzaudzis mazpilsētā, Rīgas guļamrajonā Ogrē, ir daudz devis manā pieredzē, un tas atspoguļojas arī dziesmu vārdos,» albuma saturisko pusi komentē Bormanis. «Es neesmu gluži Rīgā, neesmu elitē, bet vienmēr esmu vēlējies kaut kur tur piederēt. Ir bijusi tāda iekšēja vēlēšanās nonākt, kur nekad neesi bijis, un iederēties.»

«Tā ir tāda autsaideru pozīcija,» piebilst Anete.

Taujāti, vai šobrīd viņiem ir sajūta, ka ir beidzot nonākuši elitē, mūziķi atbild, ka tomēr vairāk ir sava ceļa gājēji. «Pats dārgākais, kas mums ir, - brīvība. Mēs varam darīt to, ko vēlamies. Ir cilvēki, kuriem mēs gan patīkam, gan nepatīkam, un tas ir labi. Mēs mīlam gan savus fanus, gan heiterus. Ir mums bijuši piedāvājumi no ierakstu kompānijām, taču tie parasti ir kādi 2000 eiro, kas palīdzētu nosegt plates ražošanas izdevumus, un dēļ tā mēs nevēlamies zaudēt savu brīvības auru.

Mūsu brīvības cena nav 2000 eiro,»

saka Kalvis. Protams, ja piedāvājums no izdevējiem būtu adekvāts - «piemēram, māja Ivisā ar baseinu», tad grupa piekristu, taču pašlaik savus ierakstus «Rīgas Modes» izdod pašu spēkiem.

«Nav gluži tā, ka mums Latvijā nav muzikālo domubiedru, tie paši «satelīti» ir atstājuši uz mums ietekmi, Fredis ir mūsu mūzikas cienītājs,» piebilst Reinis.

«Mēs to ļoti novērtējam, ka mums ir cilvēki, kuri no sirds un godīgi mūs atbalsta, nevis tāpēc, ka mums ir slaveni vecāki un tas kādam būtu izdevīgi,» piebilst Kalvis. «Mums nav svarīgi piederēt kādam esošam strāvojumam Latvijas populārajā mūzikā, kādai bandai. Mēs paši esam kā tāds gengs (gang - no angļu val.). Un mums ar to pietiek!»

Mūziķi atzīst, ka mazliet spēlējas ar rokenrola bohēmas un tēla elementiem. Kalvis uz skatuves demonstratīvi uzsmēķē, izturas pašpārliecināti un rada iespaidu, ka uz visiem 100 procentiem izdzīvo «sex & drugs & rock & roll» dzīvesveidu. Tomēr tā gluži nav. «Atceros, ka žurnālā «Q» izlasīju interviju ar Madonnu, un viņa jaunajiem mūziķiem ieteica neuztvert sevi pārāk nopietni,» stāsta Kalvis. «Kaut kur zemapziņā es šo ieteikumu ievēroju.

Es netaisos tagad būt supernopietns, izlikties gudrāks, nekā es patiesībā esmu. Nē! Es esmu parasts Kalvis, es daru reizēm kādas neadekvātas lietas,

kas citus, iespējams, tracina, un tas ir normāli. Jo, ja es pats satiktu tādu pašu Kalvi kā es, gan jau, ka viņš mani arī besītu. Taču tas būtu čalis, ar ko var kopā uzspēlēt futbolu «XBoxā», aiziet piektdien uz bāru un iedzert kādu dzērienu vai paņemt kādu līniju... (smejas). To pieraksti!»

Ierakstu var iegādāties mūzikas vietnē «iTunes», bet vēlāk paredzēta arī tā izdošana vinila plates formātā.

Albumā iekļautās dziesmas

1. Kāpēc tad, kad es izskatos vislabāk, uz mani neviens neskatās?
2. Jauna draudzene
3. Boifrendi
4. Linda Leen
5. Melodrāma
6. 90tie
7. Viņa Ir Ballītes
8. Skaisti zēni būtu neglītas meitenes
9. Skonto rezervisti
10. Pieķerti nozieguma vietā
11. Beigas būs traģiskas