Intervija: Dziedniece Agnese Ziediņa-Zariņa zina, kāpēc cilvēkiem neveicas mīlestībā

Kāda ir tava ikdiena?

Ikdiena ir ļoti noslogota. Protams, pirmkārt jau cilvēku pieņemšanas un viņu enerģētikas sakārtošana, jautājumu izskatīšana ir galvenā dienas sastāvdaļa. Viens no konsultāciju veidiem, kuru cilvēkiem sniedzu ir «saziņa ar savu sargeņģeli». Konsultācijas laikā sniedzu cilvēkam norādes un viņš manā pavadībā izveido saziņu ar savu sargeņģeli. Vienlaicīgi norit darbs pie grāmatas izdošanas, kurai tuvākajā laikā jāparādās veikalu plauktos. Mana grāmata ir rakstiska lekcija, kurā stāstu par to, kas ir sargeņģeļi, kā es tos redzu, kā arī ir praktiski norādījumi, kā iemācīties ar viņiem sazināties un protams, ko tas dod.

Piedevām vēl jāraksta blogs!

Nu jau gada garumā ikdienas neatņemama sastāvdaļa ir bloga - domuspeks.com rakstīšana, kurā dalos savā pieredzē un pārdomās.

Ikviens attīstās, kādi ir tavi plāni attīstībai?

Jau labu laiku ir doma braukt uz Krieviju un mācīties pie vienas no ekstrasensēm, bet nezinu vai to darīšu, jo īsti neesmu vēl apzinājusies vai man to vajag.

Pie kādas kura piedalījusies šovā «Ekstrasensu cīņas»?

Jā, pie kādas, kura ir piedalījusies šovā. Lielākoties tas ir tikai šovs, kur daudz kas ir uzspēlēts un nebūt nav tā, kā to visu parāda, bet skatoties un skenējot dalībniekus ir skaidrs, ka šovā piedalās arī īsti ekstrasensi. Skatījos uz Džūliju Vangu, tik pārliecinoši visu dara kameru priekšā, skenējot viņu redzēju, ko citu un vīlos...

Vai cilvēki no šādiem šoviem neietekmējas un neveido nepareizus priekšstatus par ekstrasensu, dziednieku darbu?

Veido, cilvēki kuri vērojuši šovu atnāk pie manis un visu ko daru salīdzina ar redzēto un nesaprot, ka šovs ir šovs, bet realitāte ir realitāte. Realitātē nekas nenotiek tik ātri, nav tā, ka paskatos uz cilvēku un visu par viņu zinu, tā tās lietas nenotiek. Tāpat daudzi pārmet, ka pasaku to pašu, ko astrologs jau pateicis, bet tas ir tikai loģiski, informācija nāk viena, ir tikai dažādi veidi kā viņu nolasīt.

Runā, ka ekstrasensi un dziednieki nevar ņemt naudu, ja ņem naudu tā ir viena no pazīmēm, ka cilvēkam nav īstu spēju...

Jā, es ņemu naudu, bet es dienā pieņemu sešus vai vairāk cilvēkus, tā ir vesela darba diena. Ja strādāšu piecas dienas ofisā, diez vai vakarā pēc darba būšu spējīga kādu pieņemt. Tāpat tiek pieņemti cilvēki pilnīgi par velti. Un tādu ir vairāk, nekā to, kuri nāk par samaksu. Protams, vārds par brīvu ir relatīvs jēdziens, jo arī tiem, kuri nemaksā neko, tiek palūgts atnākt vismaz ar šokolādīti, enerģijas apmaiņas nolūkā.

Spējas ir Dieva dāvana un par tām naudu neņem!

Arī dziedāšana un aktiermāksla ir Dieva dāvanas, pasaki to teiksim Madonnai, nedomāju, ka viņa ir gatava neņemt naudu par darbu. Tāpat bībeli cilvēki ir interpretējuši pa savam, tur nav teikts, ka nevar ņemt naudu, bet gan, ka no bagātajam jāņem cik var, bet no nabagajiem cik viņi spēj iedot.

Spējas uztver kā dieva dāvanu?

Spējas ir gan Dieva dāvana, gan savā veidā sods, karma, no iepriekšējām dzīvēm, kura jāizpērk palīdzot citiem.

Nekad nav bijusi doma strādāt algotu darbu?

Esmu strādājusi dažādus darbus, pēdējos gados vienalga uz kādu amatu aizsūtu CV mani nepieņem, tāpat kā nevaru piepildīt savu sapni kļūt par ārstu, vienmēr kad nolemju pieteikties mācībām nevaru atrast dokumentus, bet atrodu vienmēr kad beigusies pieteikšanās. To skaidroju ar faktu, ka katram ir sava misija.

Kā ar atpūtu, kā tu pavadi brīvo laiku?

Es neeju uz klubiem, izvairos no lielveikaliem, jo vietās, kur tādās vietās ir daudz cilvēku, redzu viņu domas un tas atņem enerģiju. Vakaros ir vieglāk elpot, jo cilvēki ir noguruši un viņiem ir vājāka enerģētika.

Tāpēc tu mēģini neskatīties uz cilvēkiem, bet pārsvarā uz zemi?

Ejot pa ielu es nevienu nepamanu, mēģinu skatīties zemē, protams, reizēm pamanu cilvēkus, kad zemapziņa liek paskatīties, bet cenšos to nedarīt.

Vai ir bijis kad publiskā vietā redzi, ka kāds cilvēks drīzumā mirs?

Jā tā ir, bet es nelekšu ārā no tramvaja, lai kādam pateiktu, ka viņš mirs. Nesaku šādu informāciju cilvēkiem, kaut gan to var nolasīt.

Tu veido arī seminārus, cilvēkiem nav iebildumi, ka runā ar viņiem un skaties zemē?

Seminārus apmeklē daudzi, ir gan tādi, kuri vēlas iegūt kādu informāciju, ir skeptiski cilvēki, kuri gaida, kad pateikšu ko nepareizu. Ir tādi, kuriem enerģētika pati laužas ārā un vēlas, lai ko pastāstu kādam, bet tas nebūtu korekti. Ir bijis, kad seminārā pamanu sievieti, kurai blakus stāv mirušais viņš visu laiku mani izsita no domas un es viņai liku pārsēsties vienā no malām, lai spētu turpināt runāt.

Vai no ikviena var nolasīt informāciju?

Ir cilvēki, kuriem informācija uzreiz nolasās, reizēm vajag laiku, lai nolasītu. Nekad nav bijis tā, ka neko nevaru pateikt. Parasti vajag laiku, kad skeptisks cilvēks atnāk un uzliek barjeru, bet to var nojaukt. Parasti šie cilvēki, kuri sevi bloķē aizsargā sevi, jo kādreiz dzīvē ir kas slikts noticis, reizēm viņi paši to nemaz neapzinās.

Seši pieraksti dienā, enerģijas ņemšana, atdošana, neesi visu laiku nogurusi?

Vairākkārt esmu saņēmusi zīmes, lai piebremzēju, bet to nedaru, tāpēc šogad divas reizes esmu nokļuvusi slimnīcā vienreiz ar iekšējo asiņošanu, otro reizi ar gripu. Man ir problēma atteikti cilvēkiem, tāpēc arī ir brīži, kad pārslodze uzvar mani. Kā lai atsaku kādam, ja man pieraksts ir pilns līdz pat jūlijam? Atjaunoju sevi cik varu, bet esmu tomēr cilvēks.

Daba sniedz enerģiju, vai tas neatjauno?

Jā, daba sniedz enerģiju un atjauno, bet tā enerģija ir citādāka, ne tāda kā kosmosa enerģija. Ja cilvēks skrien, skrien viņš iztērē dzīves enerģiju un ja ignorē zīmes par apstāšanos kosmoss pats visu sakārtos un cilvēks var nonākt ratiņkrēslā. Jo vairāk skrien pa dzīvi, jo ātrāk nodzīvo to, visu jābalansē, bet tas ir grūti.

Kā ar neatliekamiem gadījumiem?

Primāri ir palīdzēt mirstošajiem un veciem cilvēkiem. Bērnus mēģinu nepieņemt, jo bērni līdz četrpadsmit gadiem ir savu vecāku spogulis, nedrīkst jaukties viņu enerģētikā, tas ne pie kā laba nenovedīs.

Slimnīcās mirstošie gadījumi pārsvarā ir tādi, kur cilvēks atrodas reanimācijā un tur tiek ielaisti tikai tuvākie ģimenes locekļi.

Taisnība, es nedrīkstu atrasties reanimācijā, cilvēks, kuram slims tuvinieks vienojas ar māsiņām, ka tiklīdz aizies slimnīcas vadība un tuvumā nebūs ārsti mani ielaidīs. Tad es lavos pie mirstošajiem, lai palīdzētu.

Tu teici, ka lasi domas?

Nav tā, ka lasu domas, nebūs tā, ka tu iedomāsies ciparu un es tev pateikšu kādu. Tās vairāk ir emocijas, emocionāla izpratne vīziju veidā. Perfekts piemērs, braucu autobusā, lasu grāmatu un jūtu, ka kādam galvā ir tādas perversijas, redzēju ainas, sāku domāt, kurš ko tādu domā, noskanēju autobusu un atradu vīrieti. Vīrieši ir vairāk perversi, esot sabiedriskā vietā redzot divus cilvēkus kopā, teiksim randiņā, es redzu, kuram no pāra kurš patīk vairāk, vai kāds jau veido kādus tālejošus vai seksuālus plānus. Tāpat arī to vai attiecības būs ilgas, vai tikai uz mirkli. Lasīt cilvēku domas būtu tik briesmīgi!

Tātad, tu nepārtraukti savām draudzenēm sniedz padomus ar ko būt kopā un ar ko nē?

Ja man paprasa, es pasaku, bet mīlestība ir tā tēma, kur var teikt ko gribi, cilvēki neklausās. Ja nesaņemu konkrētu jautājumu nesaku neko pat ja redzu, ka nekas nesanāks, jo cilvēks esot ar kādu kopā ir laimīgs, es neveicinu nelaimi.

Pēc enerģētikas vadoties var saprast cik gados cilvēks satiks savu īsto mīlestību?

Var redzēt ir lemtas attiecības vai nav lemtas, tāpat var saprast vecuma grupu, kurā dzīvē ienāks īstais cilvēks. Tas nenozīmē, ka līdz tam nebūs attiecību, viņas būs, bet īslaicīgas. Jāuzmanās prognozēt nākotni cilvēki pieķeras vārdiem un dzīvo tajos palaižot garām pieredzes.

Tātad, ja neveicas mīlestībā, tā ir karma no iepriekšējās dzīvēs?

Tas arī var būt enerģētiskais bloks priekšā sirdij, kuru mēs sev uzliekam paši. Tā parasti notiek, kad kāds mūs sāpina tik ļoti, ka no sāpēm grūti elpot un cilvēks izvēlas vairāk nemīlēt. Attīrot čakru viss mainās.

Ko parasti klienti vēlas uzzināt dodoties pie tevis?

Daudzi nezina ko vēlas dzīvē darīt un meklē savas misijas. Parasti bērnībā tie zina ko grib, bet ir kāds, kas tos novirza no mērķa, tāpēc parasti lieku aizdomāties par to, kas tu gribēji kļūt bērnībā. Parasti tie ir vecāki, kuri apspiež un tāpēc cilvēks vēlāk nespēj sevi atrast, jo ir nogājis no sev nolemtā ceļa.

Kā ar lāstu noņemšanu vai uzlikšanu?

Lāstus nelieku, arī noņemot es tos sūtu kosmosā, ne uz kādu citu cilvēku, kosmoss pats pēc tam soda lāsta uzlicēju. Raganas, kuras uzliek lāstus ir pasargātas no sekām šajā dzīvē, bet ne karmiski. Viens no grūtākajiem lāstiem, kuru noņēmu bija sievietei, kurai mantas dēļ, to bija uzlikusi vedekla. Kad noņēmu lāstu, kurš bija uzlikts uz nāvi, teicu viņai, ka ģimenē drīz būs nelaime, jo šādi lāsti nes lielu mācību. Pēc divām nedēļām traģiski gāja bojā pasūtītājas ģimenes loceklis.

Ja karma liek mums atbildēt par nepareizām rīcībām citās dzīvēs, tad ja šajā dzīvē neveicas, visu var novelt uz karmu un necensties?

Slikto karmu ir jāizpērk ar labiem darbiem, izpērkam gan citās dzīvēs izdarītos darbus, gan šīs dzīves karmu. Piemēram, ja nepārtraukti skaiti naudu, valsts naudu, apkārtējo naudu, tev nebūs naudas, jo visu jau esi saskaitījis. Esmu satikusi sievieti, kurai nav attiecību un es redzu, ka viņai to arī nebūs, jo tā ir viņas karma.

No karmas nevar atteikties?

Var atteikties, bet tad atkal citā dzīvē būs par to jāmaksā. Es kategoriski atsakos atteikties no savas karmas. Iepriekš minētā sieviete citā dzīvē bija ļoti skaista un izmantoja vīriešus, izjuta pārākumu, par to šajā dzīvē viņai nebija lemtas attiecības, bet atsakoties no karmas viss viņai sakārtojās.

Daudzi izmanto vārdu – noskauda, vai otrs cilvēks kādam var ko noskaust?

Nebūs tā, ka tantiņa ies pa ielu un visiem ko skaudīs un nevienam tāpēc neveiksies. Skaudība kaitē, ja pielaid to sev klāt, jo tajā brīdī paliec vājš.

Daudzi vēlas nenovecot!

Ja cilvēks izskatās jaunāks par savu vecumu, tātad viņš ko pareizi dara ar enerģētiku. Laižot sev virsū rozā enerģiju tiek atjaunotas šūnas un tu lēnāk noveco, bet tas jādara katru dienu.

Tātad, es varu laist sev virsū rozā enerģiju, ēst «MC Donalds» restorānā, pīpēt, lietot alkoholu un būt ilgi jauna?

Inde ir tas, ko mēs uztveram par indi. Pēc kvanta fizikas vadoties, ja dzersi ūdeni un domāsi, ka tā ir inde, tu nomirsi no ūdens. Viss slēpjas galvā.

Ko tu gribētu pateikt nobeigumā?

Mēs paši par sevi ļoti daudz nezinām, mēs maināmies katru sekundes simtdaļu. Cilvēki paši sevi spēj attīrīt un sakārtot, tikai ir jāstrādā ar sevi, bet bieži vien slinkums ņem virsroku.