No pusfinālam izvirzītajiem darbiem lielākais skaits - septiņi - ir rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Pusfinālam izvirzīti «Aldara» alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskola, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils profesionālās vidusskolas mācību ēka un «Villa Rota».

Pusfinālam izvirzītas arī sešas jaunbūves - Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss «Kado Karim», «Kolekcionāra māja», Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs «Lielais dzintars» un Ventspils profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca.

No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts divu līmeņu lofts «Ģipša fabrikā», starp vides objektiem pusfinālam izvirzīta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, bet arhitektūras procesu kategorijā pusfinālam izvirzīti raidījums «Adreses» un R.Šmēlinga konference «Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas (laikam)».

Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane sacīja, ka šogad konkursam iesniegtie darbi ir ļoti kvalitatīvi. Žūrijas pārstāvji norādīja, ka vērtēšanas darbs nav bijis viegls, viedokļi par daudziem darbiem būtiski atšķīrušies, tāpēc finālam atlasītie 16 darbi ir rūpīgas apskates un nopietnu diskusiju rezultāts.

Konkursa pusfinālistus izvirzīja nacionālā žūrija - arhitekti Sintija Vaivade, Didzis Jaunzems, Juris Mitenbergs, Evelīna Ozola, Uģis Kaugurs, grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, sociālantropologs Viesturs Celmiņš un tēlnieks Gļebs Panteļejevs, bet tālāk darbu sāks starptautiskā žūrija.

Jau ziņots, ka šogad augstākajam arhitektūras nozares apbalvojumam - «Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016» - pieteikts 51 augstvērtīgs darbs.

Pieteikto darbu vidū ir gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan augstvērtīgi jaunie projekti, gan arī procesi un notikumi, kas pēdējā gada laikā atstājuši paliekošu iespaidu uz arhitektūras nozari. Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās - objekti un procesi.

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus vērtēja nacionālā žūrija, kas izvēlējās pusfinālistus, katru no iesniegtajiem darbiem aplūkojot klātienē. Darbi tika vērtēti pēc vienotiem kritērijiem, ņemot vērā ideju un koncepciju, darba viengabalainību, atbilstību projekta uzdevumam, kontekstu un mērogu, rūpību un pamatīgumu, kā arī sabiedrisko nozīmīgumu un emocionālo iedarbību.

Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija notiks 19.maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 15. līdz 19.maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, to skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa pusfinālistu darbu izstāde.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.

Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Kultūras ministriju.