Festivāla mērķis ir mainīt sabiedrībā esošos stereotipus par graffiti, rādot šā mākslas veida daudzpusību un meklējot jaunas mākslinieciskās pieejas, mazināt graffiti kā huligānisma attīstību Latvijā, radot vietu, kur izpausties graffiti māksliniekiem.

Graffiti ir kļuvis par mūsdienu kultūras neatņemamu sastāvdaļu, kas ar visām tās izpausmēm dokumentē un pauž savu viedokli par notikumiem caur savas filozofijas prizmu. Organizatori vēlējās sabiedrībā raisīt diskusiju par to, vai graffiti var uzskatīt par mūsdienu folkloras sastāvdaļu un kāds tad būtu tā vēstījums.

Plašsaziņas līdzekļu ieinteresētība un sabiedrības, īpaši jauniešu, pozitīvā attieksme rāda, ka festivāls tā pastāvēšanas laikā ir audzis ne tikai mēroga, bet arī mākslinieciskās kvalitātes ziņā un piesaista arvien vairāk auditorijas. Graffiti festivāls veidojas par vienu no mūsu pilsētas tradīcijām, tāpēc arī šogad organizējam graffiti festivālu turpinām veicināt mākslu un radošas izpausmes.

4. starptautiskajā graffiti mākslas festivāls: • 10 lielformāta (1,80 x 2,20 m) graffiti darbi uz auduma; • Graffiti tapšanas process un izstāde Hercoga Jēkaba laukumā; • Mākslinieki no piecām valstīm; • Graffiti workshop profesionāla graffiti mākslinieka no Francijas vadībā; • Stencil un graffiti darbu izstādes; • DJ seti; • Festivāla afterparty pie Jelgavas Ledus halles.

Graffiti ar visām tā izpausmēm ir globāls fenomens, jo tā rašanās sakņojas nevis jaunu māksliniecisku risinājumu meklējumos, bet gan dažādu sociālu un kultūras procesu rezultātā. Sākotnēji tas bija tikai izteiksmes līdzeklis, kas dokumentēja sabiedrību un manifestēja brīvību, taču mūsdienās graffiti ir attīstījies un sabiedrība, raugoties uz mākslinieciski labi izstrādātiem graffiti darbiem, sāk novērtēt to kvalitāti.

Starptautiskā graffiti mākslas festivāla vēsture Starptautiskā graffiti mākslas festivāla pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tika apgleznota Jelgavas naftas bāzes siena, un tā bija pirmā legālā graffiti siena Latvijā. Toreiz festivālā bija tikai trīs graffiti mākslinieki no Latvijas – Krys, Zaļais un Otex.

Redzot plašsaziņas līdzekļu ieinteresētību un sabiedrības, īpaši jauniešu, atsaucību, 2005. gada septembrī ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu notika otrais Zemgales Graffiti festivāls, kas pulcināja jau esošos, kā arī jaunos graffiti māksliniekus no vairākām Latvijas pilsētām (Jelgava, Rīga, Jūrmala, Liepāja). Tika izveidoti seši lielformāta grafiti uz 2,20 x 2,40 m izmēra planšetēm, tās pēc darbu pabeigšanas tika uzdāvinātas Jelgavas skeitparkam.

3. starptautiskais graffiti festivāls notika kā vairāku dienu simpozijs ar lekcijām, diskusijām, izstādēm, radošajām darbnīcām, kurās piedalīsies ne tikai graffiti un stencil (trafareti) mākslinieki, bet arī mākslas iestāžu audzēkņi un citi interesenti. Tika apgleznoti arī graffiti mākslas veidam neraksturīgi objekti – puķu podi, kas vēlāk rada praktisku lietojumu kultūras nama noformējumā. Apmeklētāji varēja vērot graffiti tapšanas procesu uz aptuveni 30 m garas sienas, kur savu sniegumu rādīja 8 graffiti mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šoreiz mākslinieki veidoja kopīgu lielformāta graffiti zīmējumu par tēmu crash jeb, no angļu valodas tulkojot, sadursme, avārija. Ar šīs tēmas izvēli gribējām, lai mākslinieki saskata ne tikai tās tiešo nozīmi, bet arī atklāj graffiti filozofisko ideju, jo šis mākslas veids ir sadursme, protests pret pastāvošo kārtību.

Pagājušajā gadā festivālu papildināja arī citas graffiti mākslai raksturīgas izpausmes, īpaši izceļot stencil darbus. Stencil graffiti parādījās Parīzē 20. gs. 80. gadu vidū un drīz pēc tam izplatījās arī Berlīnē un Ņujorkā. Kaut gan tā ir nelegāla mākslas forma, visvairāk ar stencil izgatavošanu nodarbojās mākslinieki ar akadēmisku izglītību. Stencili var tikt izgriezti no kartona, plastikāta vai metāla, veidojot rakstus, tekstus vai attēlus. Trafareti tiek likti pie sienām, tad tiek uzpūsta krāsa. Bieži vien tie tiek atkārtoti un variēti, cieši izkārtojot uz sienas. Tie var būt vienkrāsaini vai krāsaini, veidoti no vairākiem slāņiem.

Izstādē sevi prezentēja seši jauni un daudzsološi mākslinieki: SAIM, elphnt, PAL, ZAI, Četrinieks un kabe. Zem pseidonīmiem slēpjas mākslas studenti, kas savus stencil darbus plašākai publikai izstāda jau otro reizi.

Jaunie mākslinieki pārsteidza izstādes apmeklētājus ar stencilu māksliniecisko kvalitāti, jo daudzi darbi nebūt nelīdzinās uz māju sienām, žogiem, tiltiem un tuneļos redzētajiem stenciliem. Darbi ir rūpīgi un smalki izstrādāti, radot dekoratīvu koptēlu.

Darbu māksliniecisko kvalitāti pastiprināja arī to eksponēšanas vieta, tie tika izstādīti kultūras nama izstāžu telpās, kur tie pilnībā zaudēja savu huligānisko fonu.

Protams, šie darbi mākslinieciskās kvalitātes ziņā krasi atšķiras no tiem, ko ikdienā mēs redzam uz ielām, taču informācijas pārbagātības gūzmā mēs šos ziņojumus uz ielām ļoti bieži vairs nepamanām un pat nepievēršam tiem uzmanību. Graffiti tomēr ir atrodama arī vieta izstāžu zālē, jo šīs krasās pārmaiņas sabiedrībai liek pamanīt un saprast, ka tie nav tikai kaut kādi ķēpājumi uz māju sienām, žogiem, tiltiem un vilcieniem; eksponēti izstāžu telpās, tie ne tikai nezaudē savu huligānisko izpausmi, bet arī ļauj labāk novērtēt māksliniecisko izpildījumu.