Jau piektdien, 15. aprīlī, Latvijas kinoteātros pirmizrādi piedzīvos ietekmīgāko kino kritiķu slavētā drāma «Sabrukums» («Demolition»). Viņi norāda, ka jaunā filma ir viens no spilgtākajiem apliecinājumiem smalkas ironijas un humora vērtībai, kā arī aktieru Džeika Džilenhola un Naomi Votsas perfektajai kino ekrāna izjūtai.
Pirmizrāde filmai, kas neatstās vienaldzīgu
Abas spožās kino personības šoreiz skatītājiem atklāj neparastu stāstu par veiksmīgu finansistu Deivisu, kurš, pēc sievas zaudēšanas autoavārijā, cenšas atrast savai dzīvei jēgu un piepildījumu. Par savdabīgu pagrieziena punktu viņa nomācošajā ikdienā kļūst paša rakstīta sūdzības vēstule tirdzniecības automātu uzturētāju firmai par slimnīcas automāta neizsniegtajiem saldumiem. Rakstot to, Deiviss kļūst neierasti atklāts un emocionāls, turklāt, atmiņu mākts, neapstājas tikai pie vienas vēstules. Tikmēr firmas klientu apkalpošanas pārstāve Karena saskata Deivisa vēstulēs pašas emocionālās un finansiālās problēmas. Rezultātā starp abiem izveidojas neparasta draudzība, kas pieprasa iepriekšējo dzīvju aizmiršanu un sagraušanu. Ne tikai patētiskā, bet arī burtiskā nozīmē.
Drāmu «Sabrukums» veidojis pieredzējušais režisors Žans Marks Valē, kura meistardarbi vienmēr ir izcēlušies ar nesamākslotību, precīziem portretiem un vizuālu pievilcību. Viņa kontā jau ir tādas skatītāju mīlētas filmas kā «Mežone» ar Rīzu Viterspūnu galvenajā lomā un «Dalasas pircēju klubs» ar Metjū Makonohiju galvenajā lomā. Pēdējā, starp citu, ir saņēmusi arī trīs prestižās kino balvas «Oskars».
Aktieris Džeiks Džilenhols aizkulišu intervijās atklājis, ka reizēm viņu biedējis, cik ļoti Deiviss no drāmas «Sabrukums» ir līdzīgs viņam pašam. «Tas ir režisora nopelns, ka viņš ļāva man sajust šo vienojošo stīgu. Un vēl viņam piemīt apbrīnojams talants parādīt cilvēkiem, ka mūsu gars nav iznīcināms. Par to liecina katra šīs filmas epizode. Vienlaikus arī apjēdzu, ka apātija ir tikpat normāla parādība kā empātija. Ir dzīvē notikumi, pēc kuriem var staigāt apkārt un nejust neko. Pilnīgi neko. Un tas ir normāli. Ceru, ka kādam šis neparastais kino stāsts emocionāli izrādīsies tikpat nozīmīgs, kāds tas bija man,» stāsta Džeiks Džilenhols.