/nginx/o/2018/07/13/8908490t1h404c.jpg)
Armēņu izcelsmes Latvijas kinorežisors Aiks Karapetjans (35), kurš strādājis, piemēram, pie filmām «M.O.Ž.», «Cilvēki tur», «Riebums» un «Pirmdzimtais», sociālajā tīklā «Twitter» pēc Dziesmu un deju svētkiem sacēla traci ar saviem izteikumiem: «Pirmo reizi bišķiņ paskatījos šo pasākumu, palika baisi, izskatās pēc svētkiem kādā diktatūras režīmā, tikai žēl, ka tauta nav apmierināta ar līdera skaisto runu.»
Pēc negāciju lavīnas režisors nolēmis savus uzskatus sabiedrībai paskaidrot ierakstā sociālajā tīklā «Facebook»:
«Man tā ir apnikusi šī tēma, ka tomēr atļaušos šeit paskaidroties, lai daudzie klātesošie saprot vienu būtisku lietu - es nepaudu viedokli, bet iespaidu par «Māras Zemi», kuru es nenosaucu savā tvītā, lai neaizvainotu savu kolēģi (varbūt tā bija mana kļūda), kuru ļoti cienu. Pašreklāma man interesē vismazāk šajā pasaulē, ticiet man. Par salīdzinājumu ar «režīmu» - tam ir savi pamati, jo Deju svētki parādījās tieši padomju laikā. Tur ir raksturīgā «pakazuha» tāda tipa režīmam, kur sakars ar senām tradīcijām ir tikai ornamentos, kurus mēs varam redzēt tikai kopplānos. Nedomāju, ka Jūsu senči varēja savākties pirms 500 gadiem un to izpildīt. Ja 150 gadu laika Dziesmu svētki nepadarīja Jūs tik stiprus, ka pat tizla, nenozīmīga un nekonkrēta tvīta dēļ esat satraukojušies tik spēcīgi, tad rodas jautājums - kāda tam visam ir jēga? Un pēdējais, mani vārdi - «bišķiņ» un «pirmo reizi» tieši bija minēti, lai nepretendētu ne uz ko nopietnu un svarīgu. Es ienīstu tukšu patriotismu un jebkādus pasākumus ar karogiem, ne tikai LV, bet jebkur citur. Tam nav nekāda sakara ar senām pagāniskam tradīcijām. Latviešiem pietrūkst pašironija, pārāk nopietni sevi uztverat. Lieciet mani un sevi mierā. Paldies visiem!»
Jau ziņots, ka Dziesmu un deju svētkus nedēļas garumā klātienē apmeklēja aptuveni 500 000 skatītāju, savukārt ar interneta tiešsaistes starpniecību svētkus skatījušies vēl aptuveni 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Tiešraides Dziesmu svētku nedēļas laikā tika rādītas arī vairāk nekā 40 publiskās vietās Latvijā un citviet pasaulē.
Tāpat svētkos šogad reģistrēts rekordliels dalībnieku skaits - 43 219 dalībnieki, tostarp 2411 ārvalstu latvieši un vairāk nekā 1350 brīvprātīgie darbinieki. Dziesmu svētki šiem iesaistītajiem dalībniekiem bijuši sevišķi aktīvi - visvairāk jeb 214 982 soļus nedēļas laikā nostaigājusi publiskās skatīšanās koordinatore, savukārt 206 kilometrus nedēļas garumā pasākumu norises vietās veikusi brīvprātīgo organizatore. Saskaņā ar apkopoto statistiku visvairāk soļu dienas laikā veikuši dejotāji, noejot un izdejojot aptuveni 35 620 soļus.
Kā ziņots, Mežaparka Lielajā estrādē izskanējušajā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku noslēguma koncertā «Zvaigžņu ceļā» un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, pastāstīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā piedalījās ap 16 500 koristu. Daudzi no viņiem kopā ar skatītājiem palika uz sadziedāšanās pasākumu līdz pat rīta gaismai.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) aizvadītos svētkus nodēvēja par vieniem no labākajiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas vēsturē.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)