Kristapu Epneru par darbu «Forget Me Not» Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.-28.10.2018.). Nominācijas pamatojums: «Divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalda Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo mūsu izpratni par šī reģiona kultūrvēsturisko nozīmi. Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību kā peldēšana laivā vienatnē ezerā. Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem,» izvēli pamato mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.

Tekstu grupu «Orbīta» (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) par izstādi «No kā rodas dzeja» peldošajā mākslas galerijā «Noass» (16.05.-14.07.2018.). Nominācijas pamatojums: «Izstādē «No kā rodas dzeja?» viss ir tik gaumīgs, tik stilīgs - tieši tas, ko mēs gaidām no māksliniekiem. Tomēr ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni, bez šaubām, pienākas intonācijai - labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu,» - mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Andu Lāci par performanci «Daudz laimes!» Rīgas performanču festivāla ietvaros (15.06.2018.). Nominācijas pamatojums: «Prieks, ka māksliniece turpina attīstīt sev raksturīgo smalki daudznozīmīgo un nebūt ne vienkāršo ķermeņa un telpas valodu. «Daudz laimes!» šķiet izcils piemērs tam, kā caur mākslu iespējams pietuvoties jēgpilnajam - nekāda patosa, uzbāzīgu vēstījumu vai pseidofilozofisku klišeju. Anda Lāce dzīves trausluma skaistumu izdzīvojusi caur emocionāli jaudīgu simbolismu. Viņas performances lakoniskais eksistenciālisms ir nospriegots līdz tai pakāpei, kurā mākslinieciskā realitāte šķiet patiesāka par dzīvi,» stāsta Santa Hirša.

«Andas Lāces performance «Daudz laimes!» ir vēl viens mēģinājums panākt izlīgumu ar vainas apziņu, kas pulsē attiecībās starp labu gaumi un padomju vidusšķiras vēsturi kā personīgo mantojumu. Viņai tas ir izdevies bez ciniskas augstprātības vai hipsterīgas asprātības. Tiešā un pārnestā nozīmē balansējot starp nostaļģiju un šodienas pragmatismu, viņa pārkausē «less is more» principu mokoši garas ilgstamības performancē,» papildina ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags.