Viss filmas "Cilvēki tur" ražošanas process aizņēmis trīs gadus, bet filmēšana sākusies vien šā gada oktobrī, kad saņemts finansējums no Nacionālā kino centra. Montāža vēl nav pabeigta, bet pēc uzņemtā materiāla noskatīšanās Karapetjans pauž apmierinātību ar paveikto.

Karapetjans, kurš dzimis Armēnijā, bet uzaudzis Latvijā, ir viens no talantīgākajiem pašmāju jaunās paaudzes režisoriem. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, plašāku ievērību režisors guva 2007.gadā, kad viņa īsfilma "Riebums" tika atzīta par labāko studentu filmu nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps". 2009.gadā Karapetjans jau strādāja "Lielā Kristapa" žūrijā, kā arī pabeidza Parīzes kinoskolu ESEC.

Kopš neatkarības atgūšanas "Cilvēki tur" ir pirmā valsts finansētā spēlfilma, kurā varoņi runā krieviski. Tomēr prātā nāk arī citas krievu valodā ieskaņotās filmas - kaut vai "Tur, kur beidzas jūra", Artūra Duboka episkais "bojeviks", kas arī savā veidā atspoguļoja Latvijas cittautiešu kriminālo pasauli. Protams, var diskutēt par to, cik kvalitatīva ir māksla, ko DVD formātā pa 49 santīmiem var iegādāties Ziepniekkalna "Maximā", tomēr fakts paliek fakts.

Ne visi mikrorajonu iedzīvotāji priecājas par filmēšanu

Ar autoavārijas ainu Purvciemā filmēšanai punkts tika pielikts pagājušās nedēļas sākumā. Uzņemšana notikusi naktī, un tas nav bijis no tiem vieglākajiem uzdevumiem.

"Šī bija tehniski sarežģīta aina, un no tā, ko filmējām visu nakti, uz ekrāna parādīsies desmit sekundes,"

stāsta režisors. Filmēšanas grupai klāt bijusi arī pašvaldības policija. Kad beidzies laiks, ko viņi paredzēja atvēlēt filmēšanai, tā turpinājusies, jau austot rīta gaismai un parādoties pirmajiem vietējiem iedzīvotājiem.

Filma uzņemta Pļavnieku un Zolitūdes mikrorajonos, kas pazīstami ar savu kriminogēno vidi. Aicināts raksturot vietējo iedzīvotāju attieksmi, režisors stāsta, ka bijuši cilvēki, kuri notiekošo uztvēruši ar pozitīvu interesi, taču dažiem tas ne visai paticis ("divreiz gadījās problēmas ar policiju, taču nekas nopietns").

"Bijām saņēmuši atļauju filmēt Latgales tirgū, bet bija tādi, kas nevēlējās trāpīties kadrā. Bet pa lielam cilvēki jau ir dažādi un tāpat arī reaģē," ar sapratni teic Karapetjans.

Izceļ mazpazīstamus aktierus

Filmas "Cilvēki tur" centrā ir jaunietis vārdā Jans, kurš dzīvo kādā Rīgas mikrorajonā kopā ar vectēvu. 20 gadus vecais puisis nekur nemācās un nav arī atradis darbu. Savas dienas viņš pavada draugu kompānijā, nodarbojoties ar nelielām zādzībām un sīko huligānismu.

"Mūsdienās šādus cilvēkus sauc par urļikiem,"

par filmas tēliem teic režisors. "Kādu dienu viņš nokļūst sektā un domā, ka varēs mainīt savu dzīvi, bet pēc kāda laika saprot, ka tiek izmantots, un stāsts aiziet nedaudz drūmākā gultnē."

Galvenajā lomās ir jaunie aktieri no Sanktpēterburgas - Iļja Ščerbakovs, Semjons Serzins, Mihails Razumovskis. Viņu karjerā tā būs pirmā nopietnā filma. Runājot par citiem personāžiem, Karapetjans izceļ vectēvu tēlojošo Viļņas drāmas teātra aktieri Eduardu Murašovu un savu bērnības dienu draugu Mareku ("nekādi nevaru atcerēties viņa uzvārdu"), kurš iejuties čigāna lomā. Galvenais kritērijs aktieru izvēlē bijis, lai uz viņiem būtu interesanti skatīties arī tad, ja viņi nerunā un nedara neko nozīmīgu:

Man ļoti svarīgas ir acis un skatiens – tas, vai tajā ir kāds dziļums. Mani interesē personības, nevis lieli vārdi.

Kastings ildzis aptuveni trīs gadus, un filmā piedalījies arī liels skaits cilvēku, kuri ikdienā ar aktiermākslu nav saistīti. Režisors to skaidro ar ierobežoto budžetu, kas nav ļāvis piesaistīt ārzemju aktierus, savukārt starp vietējiem izvēle neesot bijusi liela, turklāt Karapetjans, lai saglabātu pēc iespējas lielāku autentiskumu, vēlējies, lai lomas spēlē mazpazīstami cilvēki: "Gribējām atrast tādus cilvēkus, kuri ne tikai spēlē savu lomu, bet arī rada ko klāt savam atveidotajam tēlam. Uz laukuma no viņiem netika prasīta augsta profesionālā meistarība. Viņi bija tādi paši kā dzīvē, un brīžiem ļāvu improvizēt, lai viņi justos brīvāk."

Karapetjans uzņem arī šausmu filmu

Jautāts par filmas vēstījumu, režisors norāda, ka nevēlas "to pateikt priekšā ar vienu teikumu"; lai katrs skatītājs spriež pats. Paredzams, ka "Cilvēki tur" uz ekrāniem varētu nonākt nākamā gada rudenī, tomēr, kā izrādās, šis nav vienīgais Karapetjana projekts. Patlaban top arī pilnmetrāžas šausmu kino, kas, pēc viņa teiktā, vairāk esot eksperiments, tāpēc nav pārliecības, vai filma vispār nonāks līdz skatītājiem. "Uzfilmēta ir aptuveni puse, un ceru, ka šogad varēsim uzņemt visu līdz galam. Bet man grūti ko apsolīt," - tā režisors.

TVNET jau vēstīja, ka pēdējā laikā manāmi atdzīvojusies pašmāju kino dzīve, tapšanas procesā ir vairākas filmas. Tas iepriecina arī režisoru Karapetjanu, kurš domā, ka tas ir solis ceļā uz Latvijas kino attīstību: "Tas veido konkurenci, un kvalitāte ar katru filmu uzlabosies."