Pjērs Rišārs apgalvo, ka viņa acis nav skumjas, bet sapņainas. Viņa varoņi ir neveiksminieki un tūļas, bet vienmēr ļoti labsirdīgi cilvēki. Pats aktieris sevi uzskata par hipiju un dumpinieku. Komiķis katru rītu skrien, viņam patīk kalnu slēpošana. Starp citu, viņš ir arī vīndaris. Bet vai Rišārs ir līdzīgs saviem varoņiem?
Filmējas jau 55 gadus un ir spēlējis vairāk nekā 40 filmās, bet šogad saņēmis prestižo "Cēzara" balvu
Aristokrātu un malumednieku pēctecis
Aktieris dzimis 1934. gada 16. augustā Valansjēnā tekstilrūpnieka ģimenē. Viņa ģimene bija aristokrātiska, un, ievērojot tradīciju, viņa īstais vārds ir gana garš: Pjērs Rišārs Moriss Šarls Leopolds, bet viņa īstais uzvārds ir Defejs (precīzāk — de Fejs, kur "de" apzīmē piederību galmam).
Viens no viņa vectēviem bija aristokrāts, bet otrs — malumednieks. Rišārs atzīstas: "No pirmā vectēva es esmu mantojis punktualitāti, bet no otra — fantāziju." Komiķa dotības Pjēram iezīmējās jau bērnībā. Nākamais "gara auguma blondīns" uzjautrināja pieaugušos, savā dzimtajā pilī lasīdams ainas no "Sirano de Beržeraka".
Pamet ģimeni un dzimto vietu
Pjēra tēvs bija īsts francūzis: vieglprātīgs staigulis un kaislīgs spēlmanis. Drīz vien pēc dēla piedzimšanas viņš visus īpašumus notrieca zirgu sacensībās un pameta sievu ar mazuli. Mazais Pjērs tika atdots pansijā. Viņu izņēma brīvdienās, un pansijas audzēkņi — zemnieku un ogļraču bērni — varēja vērot, kā Pjēru reizi nedēļā ved ar greznu limuzīnu. Turīgu vecāku bērnam neklātos viegli, ja vien viņam nepiemistu komiķa talants. Pjērs veidoja dažādas grimases, un bērni, gandrīz raudādami no smiekliem, piedeva viņam visu. Rišārs stāsta, ka sācis apgūt profesiju, lai "glābtu savu ādu".
Rūpnieka dēlam un galminieka mazdēlam bija jākļūst par tekstilbiznesa turpinātāju, bet, saņēmis bakalaura diplomu, Pjērs vecāku nodomiem pārvilka krustu — viņš vēlējās kļūt par aktieri. Vecāki bija šausmās un savai atvasei sarīkoja skandālu, taču dēls reaģēja pārliecinoši: nomainīja apnikušo uzvārdu Defejs uz Rišārs, un, kad vectēvs piedraudēja nesniegt viņam materiālo palīdzību, Pjērs vienkārši sarāva visas saites ar ģimeni un pameta dzimto Valansjēnu.
Un tomēr pēc pāris gadiem viņš no saviem priekštečiem saņēma mantojumā muižu — vienu no lielākajām vīna saimniecībām Francijā, kur gadā saražo vairāk nekā 60 tūkstošus pudeļu sarkanvīna "Ch?teau Bel Ev?que".
Balets, kafejnīcas, kino
Savu radošo karjeru Rišārs sāka kā baleta trupas dejotājs. Pēc gada viņš to pameta, taču kopš tā laika ir saglabājis īpašu plastiku. Pjērs stažējās pie pazīstamā režisora Žana Vilāra Nacionālajā tautas teātrī, kur toreiz strādāja slavenais Žerārs Filips. Tiesa gan, galvenās lomas Rišāram vēl nedeva, un viņš aizgāja... Taisnā ceļā uz Parīzes kafejnīcām.
Vairākus gadus viņš uzstājās ar komiskām kuplejām kafejnīcās, teātros, kabarē. Pats aktieris šo periodu raksturo šādi: "Es atveidoju visas komēdijas nokrāsas, pāriedams no konkrētības pie absurda. Man aplaudēja. Tas bija brīnišķīgs laiks!"
Savu pirmo kinolomu Rišārs nospēlēja samērā vēlu: 33 gadu vecumā viņu ievēroja režisors Īvs Robērs un piedāvāja galveno lomu filmā "Svētlaimīgais Aleksandrs".
Par komiķi Rišārs lielā mērā kļuva pret savu gribu — pašā aktiera karjeras sākumā viņam sacīja, ka viņš nav pietiekami skaists traģēdijai. Un tā Rišārs gandrīz 20 gadus spēlēja komēdijās. Tagad, kad pasaulslavenais aktieris pats var izvēlēties lomas, viņš dod priekšroku drāmai, taču, neraugoties uz lielajām pūlēm, visai pasaulei viņš ir un paliks neatvairāms komiķis.
Slaids gaišmatis kļūst slavens
Divus gadus pēc "Svētlaimīgā Aleksandra" Rišārs pats uzņēma filmu "Izklaidīgais", kas saņēma skatītāju atzinību. Taču pasaules slavu Rišārs ieguva ar slaidā gaišmata lomu. 1972. gadā uz ekrāna parādījās filma "Slaids gaišmatis ar melnu kurpi". Kopš tā laika Rišārs bieži sadarbojies ar šīs filmas autoru Fransisu Veberu.
1976. gadā uz ekrāna parādījās vēl viena slavena Vebera filma "Rotaļlieta". Daudzi uzskata, ka šajā filmā Rišārs ir nospēlējis pats sevi. Tieši tāds viņš ir arī dzīvē — neveikls, labsirdīgs, bet ļoti neatkarīgs, lepns un dumpīgs. Iespējams, ka tieši par to viņu tik ļoti mīl bērni.
1981. gadā Vebers filmēja komēdiju "Neveiksminieki", kurā par Rišāra partneri kļuva Žerārs Depardjē. Šos aktierus saista īpašas attiecības: viņi lieliski papildina viens otru kā komiskās, tā dramatiskās ainās.
Rišārs par savu pārinieku mēdz ironizēt: abi ir lieli vīndari, un uz žurnālistu jautājumu, kura vīns ir dārgāks, Rišārs atbild, ka viņš nezina, cik maksā Depardjē vīni, taču domā, ka "viņš pats "iznīcina" lielāko daļu sava vīna". Savulaik Rišārs pat centās sacensties ar Depardjē vīna lietošanā, taču tagad viņš mēģina ar to neaizrauties.
Komēdija "Neveiksminieki" izdevās necerēti veiksmīgi, un tā kļuva par franču kinonomas rekordisti. Šā pāra saskanību režisors nolēma izmantot arī turpmāk, un Vebers aktieru duetu aicināja piedalīties vēl divās filmās "Papucīši" (1983) un "Bēgļi" (1986).
90. gados Rišārs turpināja filmēties, taču slavas virsotnē viņš bija tieši septiņdesmitajos gados. Tomēr Pjērs neskumst un pēdējos gados bieži ierodas Krievijā. Aktieris stāsta: "Izrādās, ka Krievijā man ir daudz vairāk draugu, nekā es domāju. Man patīk būt Krievijā un Gruzijā, un vispār visā bijušās Padomju savienības teritorijā. Lai cik dīvaini tas būtu, bet mani šeit mīl, atceras un gaida."
Starp citu, no visiem ēdieniem Rišārs priekšroku dod tieši borščam, bet ar Gruzijas vīniem pieredzējušo vīndari ir grūti pārsteigt.
Barža — īsta hipija mājoklis
Būdams dārga dzīvokļa īpašnieks prestižā Parīzes rajonā, tāpat arī pārvaldīdams īpašumu, kas atrodas Francijas dienvidos, aktieris 80. gadu vidū pārcēlās uz dzīvi baržā, kas pietauvota Sēnas krastā. Barža ir īsts hipija mājoklis. Tur atrodas Pjēra mīļākās grāmatas, džeza ieraksti, pianīns, sporta stienis, uz klāja baļļās sastādīti zaļumi. Taču būtiskākais ir tas, ka viņa kuģis ir gatavs doties ceļā jebkurā laikā — kapteinim nepatīk stāvēt uz vietas. Rišāru saista kustība un ātrums.
Neatkarība un nesavaldīgums — tādas iezīmes piemīt Rišāram. Viņš visu dara zibenīgi, viņa mati noplīvo dažādos Parīzes nostūros, kad viņš traucas pa pilsētu ar savu sacīkšu automobili. Rišārs dievina kalnu slēpošanu. Dažkārt atkarībā no garastāvokļa viņš kļūst par baikeri un joņo ar motociklu.
Māju uz ūdens apmeklē viņa dēli; tur ierodas arī draugi, tostarp žurnālisti, arhitekti, mākslinieki, advokāti. Aktieru starp viņiem nav daudz. Franču žurnālisti Pjēru sauc par sapņotāju, klaidoni, hipiju un avantūristu, bet pats sevi viņš dēvē par izklaidīgu filozofu.
Četras laulības un eksotika
Lai gan uz skatuves un kinolentēs Rišārs ir bijis blonds neveiksminieks, reālajā dzīvē sievietes viņu lutinājušas. Pjēra pirmā mīlestība bija "Grand Opera" balerīna — varbūt tā bija tiekšanās pēc sievietes ķermeņa skaistuma, varbūt atmiņas par to, ka pats karjeru sācis ar baletu. Viņa kļuva par Rišāra pirmo sievu un divu dēlu — Kristofa un Olivjē — māti. Zēni vienkārši dievināja savu tēvu. Kad puikas izauga, viņi abi kļuva par džeza mūziķiem. Taču diemžēl šī laulība neizrādījās mūžīga...
Tomēr Rišārs ilgi viens nepalika un drīz vien apprecējās ar neatvairāmo franču aktrisi Murielu Dibrilu. Rišārs kļūst vecāks, bet viņa sievas paliek mūžam jaunas! Arī gaume Rišāram ir dažāda — dažkārt viņā pamostas tieksme pēc eksotikas. Un tā francūzieti Murielu nomainīja kuplas miesas būves marokāniete mulate Aiša, kura bija 34 gadus jaunāka par aktieri.
"Blondīns" apprecējās arī ceturto reizi. Šoreiz viņa izredzētā — modele Seila, kuru viņš sauca par "manu brazīlieti". Seila uzauga lielā ģimenē Brazīlijā. Kad viņa iepazinās ar Rišāru, bija precējusies ar kādu fotogrāfu. Tas nav nekas neparasts, jo Seila vairāk nekā desmit gadu strādāja par modeli. Reiz viņa piedalījās fotosesijā kādā mazā salā netālu no Francijas. Liktenim labpatika, lai tajā vietā un tajā pašā laikā tur ierastos Rišārs. Viņa ieraudzīja šo cilvēku, bet aktieri nepazina: "Man Rišārs ir slaidais gaišmatis ar sprogainiem matiem, bet te manā priekšā bija vīrietis ar baltu bārdu, ne tik gara auguma un daudz mazāku daudzumu sprogu — galīgi ne tas slaidais gaišmatis. Es vispār nevēlējos precēties — neieredzēju vīriešus, viņi vienkārši mani nomocīja. Bet Rišārs bija tik atšķirīgs! Viņam piemita kaut kāds trakums, kas man atņēma prātu." Jāpiebilst, ka Rišāra jaunā mīlestība tik tiešām ir ļoti lieliska. Turklāt viņa uzskata, ka visās filmās Pjērs atveido pats sevi.
Neraugoties uz cienījamo vecumu, Rišārs ir gana enerģisks. Viņš rītos skrien, ar viesizrādēm uzstājas dažādās valstīs. Neaizmirst dēlus no pirmās laulības: profesionālie džeza mūziķi ir piedalījušies viņa iestudējumā "Rišāra kaislības".
Aktieris apgalvo: "Pat ja manā dzīvē beigsies teātra posms, mani bērni un mazbērni vienmēr paliks ar mani." Trijām viņa mazmeitām, bet jo īpaši vecākajam mazdēlam, ļoti patīk vectētiņa Pjēra filmas.