Rīgā 46 gadus vecā (vai 47 - avoti ir dažādi) popmūzikas lakstīgala ielidoja no Zviedrijas, uz kurieni pēc trešdienas Tallinas koncerta pa taisno no «Saku Suurhall» koncertzāles bija devusies pie saviem bērniem - dvīņiem Morokana un Monro. Koncertam Meraija pieiet ļoti lietišķi un profesionāli - atbrauc, uzkāpj uz skatuves, nodzied, atvadās un pa taisno uz lidmašīnu.

Salīdzinājumā ar viņas koncertšovu Lasvegasas luksusa viesnīcā «Cēzara pils», Rīgā skatuve bija iekārtota daudz askētiskāk - nekādu lielu ekrānu, kas ļautu tālāk zālē sēdošajiem gūt labāku priekšstatu par notiekošo uz skatuves, nekādu konfeti, nekādu podestu, lieku šova elementu. Tikai pati dīva, seši dejotāji (visi puiši), pavadošā mūziķu grupa (visi augstas raudzes profesionāļi) un trīs fona dziedātāji.

Koncerts sākās ar dziesmu «Fantasy» un «Emotions» deju remiksiem, kuru laikā, precīzi kā viņas Lasvegasas šovā, Meraiju uz skatuves uznesa četri dejotāji. Tiesa, redzot to, kādu skatuves tērpu izvēlējusies Meraija, daudzi hallē klātesošie neizpratnē un pat ar nelielu smīniņu saskatījās: «Vai tiešām neviens stila konsultants viņai nav teicis, ka bez svārkiem ar šādām formām uz skatuves nav jākāpj?»

Jāpiekrīt.

Meraijas galvenais trumpis, līdzīgi kā Adelei, ir viņas elastīgā, skanīgā balss, un tērpam nav obligāti jābūt kliedzošam.

Par laimi, pēc pāris dziesmām Meraija jau devās pārģērbties, kopumā šādas tehniskas pauzes bija piecas, kuru laikā publiku izklaidēja vai nu dejotāji, vai pavadošā grupa (viens no dziedātājiem izpildīja Maikla Džeksona «Rock with You»), vai lielais ekrāns aiz skatuves, kur tika demonstrēti Meraijas videoklipi.

Ja par Meraijas balsi, kas tiešām ir unikāls instruments, kas aptver piecas oktāvas, tad ar to, šķiet, viss bija kārtībā. Tika demonstrēts viss arsenāls - vokālā akrobātika no zemiem toņiem līdz dzirkstīgiem krūšu reģistra treļļiem dziesmās «Emotions» un «Heartbreaker». Acīmredzot iedzimtais talants saistīts ar viņas etnisko izcelsmi - viņas māte operdziedātāja ir īru izcelsmes baltā amerikāniete, tēvs – venecuēliešu izcelsmes afroamerikānis.

Viņas hiphopa un R&B laika dziesmu popūrijā balss saplūda ar citiem instrumentiem, taču liriskajās balādēs («Hero», Fila Kolinsa «Aigainst All Odds», duetā ar Vitniju Hjūstoni «When You Believe» u.c.) tā trāpīja tieši sirdī. Svarīgi piebilst, ka Meraija ir pati savu dziesmu autore, kas mūsdienu popmūzikā nav tik bieža parādība.

Rezumējot jāsaka šādi vārdi. Lai arī cik jaudīga ir Meraijas balss, ne tik veiksmīgā komunikācija («Vai mēs esam Lietuvā?» vai «Sveiki, Latviva!»), ne tik modernā deju horeogrāfija (kas tie bija par baltajiem audumiem un putnu dejām?), ne tik veiksmīgie skatuves tērpi un mehāniski pārblīvētā dziesmu programma (es domāju popūrijus) atstāja nelielu vilšanās sajūtu.

Ja Meraija ir tāda dīva, kā viņa domā, tad visi šie mirguļojošie, lētie šova elementi viņas tēlam, vecumam un balsij vairs nepiestāv.

1990. gadā viņa kā pareizā, kārtīgā meitene debitēja ar lielisko «Vision Of Love» (žēl, ka koncertā šo dziesmu nedzirdējām), kurā sakausēti tradicionāli žanri - R&B un gospeļmūzika. Vēlāk, kļūstot pavedinošāka, demonstrējot savu seksapīlu viņa trāpīja desmitniekā ar vairākiem hiphopa singliem un 2005. gadā ar veiksmīgo atgriešanās hitu «We Belong Together». Taču 2016. gadā Meriajai būtu jāsaprot, ka laiks atgriezties pie saknēm - pie tradicionālas, konservatīvas formulas, pie tāda skatuves tēla un kultūras, kas pirms 25 gadiem viņai atnesa pasaules slavu un fanu mīlestību.