/nginx/o/2018/07/13/8924421t1h76d9.jpg)
Nacionālā teātra nosaukumam būtu jābūt ceļojošam, to varētu piešķirt reizi trijos gados teātrim, kura repertuārā ir visvairāk latviešu oriģināllugu, kurš tiešām rūpējas par oriģināldramaturģijas attīstību un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu.
Tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Jaunā Rīgas teātra (JRT) galvenais režisors Alvis Hermanis.
Vārdu "nacionālais" savā nosaukumā, pēc Hermaņa domām, patlaban ir pelnījis Valmieras Drāmas teātris. Savukārt Nacionālais teātris, pēc JRT vadītāja domām, jau ilgu laiku "izvairās no nopietna dialoga ar skatītāju". Nacionālā teātra skatītājiem, pēc Hermaņa teiktā, ir "smagas gaumes problēmas un viņi nav pieraduši saspringt intelektuāli".
Ja par "nacionālo" tiek dēvēts teātris, kurš no latviešu oriģināldramaturģijas iestudē tikai "vienu vecu Paula Putniņa lugu un Ādolfa Alunāna lugu ar Raimonda Paula piekomponētu mūziku", Latvijas sabiedrībā teātra māksla var tikt tā degradēta, ka nodokļu maksātāji nevēlēsies, lai no viņu nodokļiem tiktu uzturēti valsts teātri, uzskata Hermanis.
Režisors ar rūgtumu piebilda, ka Gundegu Palmu, kas astoņus gadus strādā par JRT direktori, pat latviešu teātra kritiķi nepazīst, bet jaunākajā monogrāfijā par Baltijas teātru režiju pat tiek apgalvots, ka JRT direktors ir Hermanis.
"Viņa jau nav Ojārs Rubenis, kurš atļaujas Kultūras ministrijai izvirzīt ultimātu, un rezultātā viduvējs teātris saņem milzīgu dotāciju no valsts budžeta," piebilda Hermanis.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Kultūras ministrijā, Jaunajam Rīgas teātrim valsts budžeta dotācija šogad ir 279 233 latu, Nacionālajam teātrim šogad jau piešķirta 524 000 latu valsts dotācija, bet teātris vēlas saņemt vēl aptuveni 400 000 latu.
Hermanis arī paironizēja, ka Nacionālais teātris tika pie ēkas remonta astoņu miljonu latu vērtībā, jo tā aktieri aktīvi līdzdarbojās sociāldemokrātu priekšvēlēšanu kampaņā. JRT aktieri nevienas partijas priekšvēlēšanu kampaņu neatbalsta, tāpēc var tikai sapņot par leģendārā vecā Dailes teātra ēkas remontu.
Kultūras ministrija gan ir iekļāvusi JRT ēkas remontu kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā "Mantojums - 2018", kas paredz trīs gadu laikā ieguldīt kultūras objektu renovācijā 35 739 000 latu un līdz Latvijas valsts 100 gadu jubilejai 2018.gadā savest kārtībā visus 105 kultūras objektus. JRT ēkas rekonstrukcijai no šīs summas plānots atvēlēt 4,2 miljonus latu, bet remontdarbi reāli varētu sākties tikai 2008.gadā.