Arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs norādīja, ka "bez Lielā teātra viesizrādēm būtu grūti iedomāties Krievijas kultūras sezonu Latvijā".

Lielā teātra galvenais diriģents Aleksandrs Vederņikovs atzina, ka viesizrāžu repertuārs ir izraudzīts, orientējoties uz "sagatavoto operas festivāla publiku".

Krievijas akadēmiskais Lielais teātris 17.jūnijā un 18.jūnijā Rīgā rādīs skandalozo Leonīda Desjatņikova operu "Rozentāla bērni", kuras libreta autors ir Vladimirs Sorokins, bet režisors - Eimunts Nekrošus.

Padomju zinātnieks Alekss Rozentāls veicis piecu dižāko komponistu klonēšanu, un Vāgnera, Čaikovska, Musorgska, Verdi un Mocarta dublanti nokļūst 20.gadsimta Krievijā. Komponisti, kas pēc klonēšanas kļuvuši brāļi, izdzīvo komunistiskās "padomijas" un "perestroikas" reālijas. Pēc profesora Rozentāla nāves nevienam nevajadzīgie komponisti Maskavā kļūst par ielu muzikantiem. Mocarts iemīlas prostitūtā Taņā, Verdi palīdz izpirkt meiteni no sutenera verdzības, savukārt suteners kāzās pievieno ēdienam indi. Izdzīvo tikai Mocarts, jo viņam ir imunitāte pret indēm.

Cilvēciskās drāmas operā "Rozentāla bērni" veiksmīgi sadzīvo ar asprātīgām alūzijām par galveno varoņu mūzikas stiliem, veidodamas ironiski un viltīgi uzbūvētu intelektuālu rēbusu.

Negaidītu ažiotāžu Maskavā izpelnījies arī Pētera Čaikovska operas "Jevgeņijs Oņegins" iestudējums Lielajā teātrī Dmitrija Čerņakova režijā, ko rādīs 21.jūnijā un 22.jūnijā. Slavenā operdziedātāja Gaļina Višņevska šā iestudējuma dēļ pat atcēla savas jubilejas svinības Lielajā teātrī.

Operas darbība risinās pie liela ovāla galda 19.gadsimta viesistabā. Sižets kopumā palicis nemainīgs. Tatjana ir pārjūtīga būtne, Olga - visnotaļ ļauna māsa, duelis izskatās pēc joka, kurā vienā pistolē nejauši gadās liktenīgā lode.

19.jūnijā LNO Beletāžas zālē notiks Lielā teātra mākslinieku kamermūzikas koncerts, kurā skanēs ārijas no krievu operas klasikas, bet 20.jūnijā Lielā teātra mākslinieki sniegs koncertu Dzintaru koncertzālē.