Spēcīgās balss īpašniece no lauku meitenes, kura bērnību pavadījusi ciematiņā Dunalkā, ir kļuvusi par mūziklu zvaigzni. Pati Chilli uzskata, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek! Šobrīd Ilva iejūtas mahinatores ādā, lai pavisam drīz varētu doties brīvdabas izrādēs "Dāvana mūsdienu sievietei".

Ilva Šeskauska

Iesauka: Bumbulītis (tā augstskolā iesauca draugi), Čilva (tas ir salikums no Chilli un Ilva). Vai vēl – Čilliilviņa. Vecums: Vakar palika 24 (30. maijā)! Horoskops: Dvīņi Hobiji: Darbs ir mans hobijs. Neatdalu šīs lietas! Īpaša pazīme: Citiem to vieglāk redzēt! (Domā.) Ja stāstu savus melnos jociņus, tad visiem ir skaidrs, ka atkal sāksies lieli smiekli un jautrība. Mīļākā dziesma: Kad tevis nav klāt. Šo dziesmu cilvēki asociē ar mani un koncertā vienmēr pieprasa.

Tu mosties, kad mosties, vai tevi modina pulkstenis?

Mani modina pulkstenis. Arī šodien! (Intervija notiek rīta pusē, precīzāk, plkst. 11.00.)

Atkal piedalies brīvdabas izrādē, šoreiz – Dāvana mūsdienu sievietei. Kāda ir tava attēlotā varone?

Es esmu Jana Bingena. Man, protams, mazliet netipiska loma. Viņa ir liela intrigante, mahinatore un naudaskārs cilvēks. Viņa nav ļauna, bet materiālās lietas dzīvē izvirza kā primārās. Līdz ar to mīlestība, draudzība paliek sekundāras.

Vai šajā izrādē ir daudz jādzied?

Jā! Mūziku tai sakomponējis Maestro Raimonds Pauls, un viņa dziesmas ir ļoti feinas un ātri iegaumējamas. Ir arī sologabali!

Aktīvi piedalies dažādos mūziklos. Bet kā ar mūziķes karjeru?

Nu, bet tā jau ir mūziķes karjera. Muzikālajā teātrī 7 man ir iespēja izdziedāties no visas sirds. Tā ir mana sirdslieta. Šīs divas lietas – mūzika, teātris – var saiet kopā un būt kā viens. Jā, dažreiz dzirdu draugu pārmetumus, arī pati dažkārt aizdomājos, ka mana solokarjera ir pastumta maliņā. Bet dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek. Un, ja esmu apmierināta ar to, ko es daru, tad viss ir kārtībā.

Kā tu sevi sauc – aktrise vai mūziķe?

Oi, būtu pārāk skaļi teikts – esmu aktrise! Laikam arī skaļi teikts, ka esmu mūziķe. Esmu mākslinieciska gara cilvēks. Man patīk viss, kas saistīts ar mākslu.

Kā ir sastrādāties ar pieredzējušiem aktieriem?

No viņiem var ļoti daudz mācīties. Redzu, kā viņi strādā, un ņemu piemēru. Turklāt vēl ir režisors, kurš droši vien ar mani auklējas mazliet vairāk nekā ar pārējiem. Bet ir okey, jo es tiešām cenšos no visas sirds. Vieglprātīgi šo darbu neuztveru.

Kuram latviešu aktierim gribētu līdzināties?

Katrā izrādē mainās sastāvs, tāpēc katrā izrādē ir kāds aktieris, no kura es pamācos. Vienā izrādē tā bija Olga Dreģe, otrā – Artis Robežnieks, kā arī Jānis Kirmuška. Bet šajā – izrādē Dāvana mūsdienu sievietei – mēģinājumi ir sākuma stadijā, tāpēc vēl neesmu apjautusi, no kura tad mācīšos šoreiz?! (Pasmaida.) Bet visbiežāk ciešākais kontakts ir ar režisoru. Ļoti daudz man palīdzējuši un motivējuši strādāt tālāk Valdis Pavlovskis un Voldemārs Šoriņš.

Tev labāk patīk tēlot slikto vai labo varoņu lomas?

Galvenokārt esmu tēlojusi labos varoņus. Cik nu vispār man tās lomas ir bijušas?! (Smaida.) Kaut gan... Man ir bijušas vairākas izrādes, kurās es nemitīgi pārģērbjos, jo ir iedotas vairākas lomas vienā izrādē. (Smejas.) Esmu iepraktizējusies ļoti ātri pārģērbties!

Vai uz skatuves ir gadījies kas komisks?

Protams! Pēdējā brīdī ir noķerti svārki, kas atpogājušies. Reiz gandrīz paliku uz skatuves apakšbiksēs! Protams, klupieni, kritieni... Un tas ir loģiski. Savukārt jauniešu izrādē Makss & Morics man regulāri bija dažādi humori. Es vienmēr kaut ko aizmirsu izdarīt – uzģērbt, noģērbt... Tāpēc mana pāriniece Anna Šteina, ar kuru mēs tēlojām vienādas lomas (bijām vistu, pīļu pāris), regulāri par mani smējās. (Smejas.) Kad no vistas bija jāpārģērbjas par pīli, uz skatuves uznācu ar pīles knābi, bet vistas seksti... Mjā, tajās izrādēs bija dažādas ķibeles! (Smejas.)

Kā izgāji no situācijas?

Jāspēj ar cēlu stāju iziet no situācijas. Nekādā gadījumā nevajag neko ķert, grābt un labot...

Vai vēl atceries, kā pirmoreiz uzkāpi uz skatuves?

Tā pa īstam uz skatuves uzkāpu skolas laikā, kad izrādē Trīs sivēntiņi un vilks es tēloju vilku. Atceros, ka vecākie skolasbiedri tā smējās, tā smējās... Laikam biju ļoti komisks vilks? Es tā pūtu tos namus nost. Pēc tam kādu laiku skolā biju topā! (Smejas.)

Kā tuvākie vērtē tavus panākumus?

Ja runa ir par manu ģimeni, tad viņi nav saistīti ar mākslu. Tāpēc uz manu darbību viņi neskatās kritiski. Viņi nevar pateikt: Tas tur, lūk, nav labi! Viņi tur īkšķus par mani, atbalsta. Smeļos no Muzikālā teātra 7 apvienības, kur direktors ir Kārlis Anitens. Viņš atbalsta to, ko es daru. Viņi manī saredz potenciālu. Līdz ar to liela loma ir režisoriem, ar kuriem es strādāju. Tie ir cilvēki, kuru viedokli es tiešām ņemu vērā.

Kas tavā dzīvē ir mainījies, kopš no Dunalkas ieradies Rīgā?

Esmu kļuvusi daudz nopietnāka. Pa dzīvi tā krietni apsitusies, bet pozitīvisms manī nav noslāpis. Tā ir vēl vairāk! Dzīvoju vēl joprojām turpat, kur ievācos, atnākot uz Rīgu. Paziņu loks ar katru dienu izteikti paplašinās, līdz ar to paveras lielākas iespējas. Daudz vairāk darba. Protams, esmu satikusi savu mīļoto cilvēku (Rīgas Stradiņa universitātes Starptautisko attiecību programmas students Edgars Štāls), ar kuru es arī precēšos.

Tagad tavas mājas ir Rīga?

Viennozīmīgi!

Agrāk intervijās teici, ka Mārtiņš Freimanis tev ir piemērs. Kā ir tagad?

Viņš man muzikālā darbībā ir piemērs vēl joprojām. Viņš parāda, cik daudz viens cilvēks var izdarīt. Tas laikam ir viss!

Kā tev pašai šķiet – Latvijā tu esi populāra?

Man no vārda populārs ir trauma. (Pasmaida.) Šermuļi metas no šā vārda. Es pieņemu to, ka Latvijā esmu cilvēkiem zināma.

Kuri ir tie cilvēki, kas tev palīdzējuši būt tagadējai Chilli?

Tā vēl joprojām ir mana ģimene. Bet, ja ņem lielos vilcienos, tad tā noteikti esmu es pati – esmu visus šos gadus ar sevi dzīvojusi, meklējusi dzīvē tās vērtības, ar sevi runājusi, mierinājusi grūtos brīžos, sev sadevusi arī pa ausi. Tā esmu es pati!

Būt mūziķei/aktrisei – tev tas ir viegli vai grūti?

Būt žurnālistei – tas ir viegli vai grūti? (Gaida atbildi.) Tas ir mans! Grūti ir tad, ja tas nav tavs.

Kā tiec galā ar neveiksmēm?

Neņemu pie sirds! Ja kaut kas atgadās, es ātri aizmirstu – tātad tam nevajadzēja būt. Es ilgi sev nepārmetu un nenožēloju lietas, kas nenotiek. Lai arī es tās ļoti vēlos...

Kāda ir visjaukākā un atmiņā paliekošākā fanu dāvana?

Es neizcelšu nevienu, bet man mājās ir stūrītis, kur stāv visas šīs fanu dāvanas (mīkstās mantiņas, skaisti mākslas darbiņi, kartītes). Tās man atgādina, ka ir cilvēki, kuri mani atbalsta.

Ko visaugstāk vērtē puišos? Kādas īpašības neciet?

Nu ir pienācis laiks, kad citos puišos vairs neko nevērtēju. (Smejas.) Visus puišus laižu gar acīm. Kādam jābūt cilvēkam, ar kuru kopā es gribētu nodzīvot visu mūžu? Pirmām kārtām mūsu vērtību sistēmai, morālei un izpratnei par garīgām lietām ir jāsakrīt. Viņam ir jābūt mērķtiecīgam un neatlaidīgam. Un vēl – gudram! Man nepatīk dumji vīrieši!

Kāda ir tava vājība?

Sēdēt mājās un neko nedarīt – lasīt grāmatu, skatīties televizoru, sērfot internetā.

Pēdējā atziņa, pie kuras esi nonākusi?

Dzīve tik daudz dod, bet cilvēki bieži vien sava slinkuma, muļķības vai spītības dēļ palaiž to garām.

Kāpēc tev nepatīk runāt par Fabrikas laikiem?

Tas manā dzīvē tagad nav aktuāli. Tomēr ir cilvēki, kuriem tas joprojām ir aktuāli un kuri no manis grib izdabūt šo informāciju. Tas ir tik ilgi malts. Patiesībā – tas man bija grūts posms. Bet tas ir izdzīvots. Man nepatīk kavēties pagātnē, bet gan skatīties uz priekšu.

Bet par ko tu esi gatava pļāpāt visu nakti?

Nav svarīgi, par ko, bet – ar ko pļāpāt visu nakti!

Labi, tad runājam par nākotni. Kādu sevi iedomājies pēc gadiem pieciem?

O, par nākotni varam parunāt! (Pasmaida.) Es gribētu, lai pēc gadiem pieciem mēs ģimenē vairs nebūtu divi, bet gan trīs. Un tas laikam ir galvenais. Kas notiks ar darbu? Paļaujos, ka viss būs kārtībā!