Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās - objekti un procesi. No 43 pieteiktajiem objektiem lielāko daļu veido dzīvojamo un sabiedrisko ēku jaunbūves, tai skaitā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs «Lielais dzintars».

Iesniegti arī nozīmīgi pārbūves projekti - kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi. Lai arī liela daļa pieteikto objektu pārstāv Rīgu un Jūrmalu, plaši pārstāvēti arī reģionu pārstāvju arhitektūras sasniegumi.

Kategorijā «Procesi» iesniegti astoņi darbi - tostarp konference par Vecrīgas arhitektonisko attīstību, televīzijas raidījums «Adreses», ar arhitektūras jomu saistītas grāmatas un izstādes.

Visi pieteiktie darbi ir aplūkojumi Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā «www.latarh.lv».

www.latarh.lv

«Pēdējais gads arhitektūras nozarē ir bijis ļoti ražīgs, un nodoti ekspluatācijā vairāki pilsētvidē nozīmīgi objekti. Tas atspoguļojas arī pieteiktajos darbos, kuros redzam tikai augstvērtīgus un patiešām savā vidē nozīmīgus objektus, to skaitā gan sabiedriskas ēkas, gan izcilus interjeru un dzīvojamo ēku paraugus, gan vērienīgus pārbūves projektus. Turklāt vienlīdz nozīmīgi ir arī procesi un projekti, kas skaidro un popularizē arhitektūras nozari.

Paredzu, ka šogad žūrijas darbs nebūs viegls, un tā ir ļoti laba zīme, kas liecina par kvalitātes pieaugumu Latvijas arhitektūrā,»

uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus šobrīd vērtē nacionālā žūrija, kas izvēlēsies pusfinālistus, katru no iesniegtajiem darbiem aplūkojot klātienē. Darbi tiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem, ņemot vērā ideju un koncepciju, darba viengabalainību, atbilstību projekta uzdevumam, kontekstu un mērogu, rūpību un pamatīgumu, kā arī sabiedrisko nozīmīgumu un emocionālo iedarbību.

Nacionālās žūrijas sastāvā ir nozares eksperti, to vidū pagājušā gada apbalvoto darbu autoru komandas pārstāvji: arhitekte Sintija Vaivade, kas saņēma gada balvu par brīvdienu māju «Brieži», gada balvas ieguvējs un Dabas koncertzāles paviljona un laboratorijas autors Didzis Jaunzems, Rēzeknes augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpusa arhitekts un laureāts Juris Mitenbergs, gada balvas ieguvēja dzīvokļu nama Vecrīgā grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, arhitekte, urbāniste un viena no apbalvotās Saldus mūzikas un mākslas skolas autorēm Evelīna Ozola, kā arī sociālantropologs Viesturs Celmiņš, arhitekts Uģis Kaugurs un tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Gļebs Panteļejevs.

Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālisti tiks paziņoti aprīļa vidū, kad darbu uzsāks starptautiskā žūrija. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 19. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros, kad no 15. līdz 19. maijam norisināsies vairāki arhitektūras nozarei veltīti notikumi, to skaitā ārvalstu lektoru publiskas lekcijas un konkursa pusfinālistu darbu izstāde.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.

_{Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Kultūras ministriju.}