Pēc kristiešu tradīcijām Pūpolsvētdiena tradicionāli tiek uzskatīta par dienu, kad Jēzus Kristus ieradās Jeruzalemē, Zaļajā ceturtdienā Jēzus Kristus iedibina svēto vakarēdienu, Lielajā piektdienā Jēzus Kristus tika piesists krustā, bet Klusā sestdiena ir diena pirms Lieldienām, kad Jēzus Kristus augšāmcēlās.

Lielā piektdiena - ciešanu laiks - ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāves sodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus «bezspēcību», kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.

Priekšstats par to, ka Dieva dēls ir miris pie krusta, Jēzus laikabiedriem šķitis neiespējams, jo krusta nāve bijis kaunpilns nāves veids. Izglītotie romieši uzskatījuši krustu par kaut ko tik atbaidošu, ka tas ir jātur tālu ne tikai no romiešu pilsoņu miesas, bet arī acīm. Estētiem tas patiešām neesot bijis skaists skats. Ļoti daudz cilvēku no kristietības gaida dzīvi bez ciešanām un visu ilgu un vajadzību piepildījumu, viņi izvairās no krusta. Taču Lieldienas neesot iedomājamas bez Lielās piektdienas, kad Jēzus iet citu ceļu, un šis ceļš nevar palikt bez ciešanām, tās ir visa centrā. Lielajai piektdienai veltīti dievkalpojumi šodien notiks daudzās baznīcās visā Latvijā.

Krustaceļa gājiens

Krustaceļa gājiens Vecrīgā piektdien, 25.martā, sāksies plkst.12 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Tas sāksies ar Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunu, bet noslēgsies pie Rīgas Doma ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu.

Gājienā ir paredzētas septiņas apstāšanās vietas, un katrā no tām tiks lasīts fragments no Svētajiem Rakstiem, kā arī gaidāmas piedošanas lūgšana un garīdznieku uzrunas. Svētos Rakstus lasīs aktieri Rēzija Kalniņa un Januss Johansons, bet Dieva atbildi uz piedošanas lūgšanu izdziedās dziedātājs Jānis Misiņš.

Krustaceļa gājieni Lielajā Piektdienā notiks vēl daudzviet Latvijā - Daugavpilī, Dobelē, Madonā, Olainē, Siguldā, Valmierā un citviet.