Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Mārtiņš bija labs vīriņis

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA

10. novembrī visā Latvijā tiek svinēta Mārtiņdiena. Kad apdarīti visi rudens darbi, jāsteidz izgatavot savu ķekatu masku un, neskatoties uz to, ka ir pirmdiena, doties ciemos!

Tradīcijas

Mārtiņš bija labs vīriņis Aiz visiem vīriņiem, Ni ruden, pavasar, Pašā maizes laiciņā.

Mārtiņdienas datums iekrīt laikā, kad rudeni nomaina ziema un raža no dārziem un laukiem jau novākta un visa kā ir diezgan, lai galds būtu bagātīgi klāts. Mārtiņos būtu jābūt sarūpētam visam nepieciešamajam, lai izturētu un pārdzīvotu garo ziemu. Latvieši Mārtiņdienā tradicionāli galdā likuši zirņu pītes un gaili.

Kā raksta Edīte Olupe grāmatā «Latviešu gadskārtu ieražas», rūpējoties par zirgu labklājību, Mārtiņam senie latvieši upurēja tieši melnu gaili.

Arī vairākas citas Eiropas tautas svin Mārtiņdienu, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši, piemēram, Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri - putru un pīrāgus.

Svarīga Mārtiņdienas sastāvdaļa ir iešana budēļos jeb ķekatās. Mārtiņdienas ķekatniekus dēvēja par mārtiņbērniem, un tie, maskās tērpušies, staigāja no mājas uz māju, trokšņodami un dziedādami. Mārtiņdienā esot dūšīgi jādzied, jāpriecājas un jādanco, lai visu nākamo gadu Mārtiņš būtu priecīgs un lai kūtīs labi padodas teļi un aitas.

Kristīgā baznīca Mārtiņa dienu saista ar Tūras bīskapa Mārtiņa (336-401) vārdu, kurš tiek uzskatīts par vissenākā klostera dibinātāju Gallijā un pēc nāves tika iecelts svēto kārtā.

Ticējumi un pareģojumi

Ap Mārtiņu laiku dienas gaisma arvien vairāk izzūd un daba laižas ziemas miegā, kļūstot noslēpumu pilna. Tāpēc ir īstais laiks pasaku stāstīšanai un mīklu minēšanai.

Latviešu tautas ticējumi noteic, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru, toties adīt Mārtiņos nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.

Mārtiņu vakarā arī mēdz zīlēt. Lauku meičām, kuras vēlas noskaidrot, vai drīzumā tiks pie vīra, tiek ieteikts vakarā iet uz kūti un tumsā ķert jērus. Ja izdodas noķert aunu - vīrs būs rokā, ja aitu - kāzas nāksies vēl pagaidīt.

Pilsētniecēm tiek ieteikts pirms gulētiešanas nomazgāt seju, bet to nenoslaucīt, jo sapnī parādīšoties nākamais vīrs ar dvieli pār plecu.

Ar Mārtiņa dienu saistās vairāki laika pareģojumi. Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema. Sakritība esot ievērota arī starp noteiktām dienām - starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem, Mārtiņiem un Lieldienām, Mārtiņiem un Vasarsvētkiem.

Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, tad Lieldienās tās ies pa ledu. Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.

Senie latvieši ir novērojuši arī citas Mārtiņdienas kopsakarības ar gaidāmo ziemu un nākamā gada ražu. Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. Savukārt ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu