Māksliniece: medijus parasti interesē manas plastiskās operācijas

Izstādē māksliniece radījusi plakātus un pat skaņu celiņu filmām, kuras vēl nav uzfilmētas.

«Orlan» pastāstīja, ka Francijā izstādei bija radīti arī filmu reklāmas rullīši un tika noorganizēta pat preses konference. Tajā māksliniecei līdzās bija arī fiktīvās filmas veidotāju komanda. «Bija sapulcējies pulciņš žurnālistu, kuri vēlējās zināt par filmu. Viņi bija sarūgtināti, kad uzzināja, ka filmas nemaz nav,» pastāstīja māksliniece.

Izstādes kuratore Inese Baranovska norādīja, ka «Orlan» ne tikai parāda kino veidošanas procesu, bet arī tā iluzoro pasauli. Šī tēma māksliniecei esot ļoti interesanta.

Māksliniecei «Orlan» šķiet svarīgi, ka Rīgā skatāma tieši šāda viņas darbu izstāde, jo viņa parasti ir pazīstama ar savām plastiskajām operācijām. «Vismaz tas parasti vairāk interesē medijus,» norādīja «Orlan». Viņa norādīja, ka šīs izstādes darbos redzama viņas daiļrade kopumā. Tā esot arī emocionāla un personīga, jo filmu plakātos attēloti viņas draugi - slaveni cilvēki.

Nosaka laikmetīgās mākslas klimatu pasaulē

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce pauda prieku par to, ka latviešu skatītāji iepazīs mākslinieci, kura nosaka laikmetīgās mākslas klimatu pasaulē. «Māksliniece «Orlan» raksturota kā provokatīva. Tā noteikti ir. Bet ir jāsaprot, ka laikmetīgā māksla ir provokatīva savās izpausmēs. Tā uzdod jautājumus par sabiedrībā būtiskām lietām, kaut arī pati sabiedrība, iespējams, vēl to nesaprot,» pastāstīja Lāce.

Nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja Diāna Čivle norādīja uz interesi par mākslinieces daiļradi Latvijā. «Cerams, ka cilvēki arī tikpat daudz iedziļināsies viņas darbos. Laikmetīgās mākslas priekšrocība ir tā, ka mākslinieki ir cilvēki, kuri redz to pašu ko mēs, un var mums to pastāstīt savos darbos,» norādīja Čivle.

Izstādes veidošanā ar mākslinieci sadarbojušies arī latvieši - tekstgrupa «Orbīta» un mākslinieks Valters Verners. Izstāde norisināsies ne tikai muzejā, bet arī pilsētvidē - ar provokatīviem reklāmas plakātiem un speciālu video performanci festivāla «Staro Rīga» laikā.

Izdevniecība «Neputns» sadarbībā ar LNMM izdevusi izstādes katalogu latviešu, franču un angļu valodā, kas ļaus interesentiem iedziļināties un izprast «Orlan» mākslu. Grāmatu paredzēts izplatīt ne tikai Latvijā, bet arī nozīmīgos Eiropas mākslas centros un muzejos, kas veicinās Latvijas atpazīstamību Eiropas kultūrkartē. Speciāli šim izdevumam rakstus sagatavojoši starptautiski atzīti laikmetīgās mākslas pētnieki, piemēram, franču mākslas teorētiķe un kuratore Katrīna Grenjē.

Vēršas pret maskulīno ideoloģiju

Jau ziņots, ka izstāde DMDM top ar mērķi rosināt sabiedrību uz diskusijām un vērtību pārvērtēšanu. «Orlan» provokatīvā personība var palīdzēt labāk izprast laikmetīgās mākslas daudzveidīgo spektru, aicinot Latvijas mērķauditoriju paraudzīties uz dzīvi no cita skatpunkta, raisot emocijas un pārdzīvojumus, iepriekš pastāstīja Baranovska.

«Orlan» personība vienmēr esot piesaistījusi plašu masu mediju uzmanību, un tieši caur šo publicitāti autore paužot savus dzīves principus, kas vērsti

pret vardarbību, sieviešu diskrimināciju, maskulīno ideoloģiju, rasismu, ksenofobiju un citām mūsu pasaules «ļaunuma saknēm».

«Visu dzīvi es mēģinu sagraut stikla sienas, kas pastāv starp dzimumiem, paaudzēm, rasēm un etniskajām grupām, kultūrām, reliģijām, filozofijām. Starp tiem, kas tic un netic. Starp dažādiem mākslas radīšanas veidiem,» stāstījusi māksliniece.

Pasludinot savu ķermeni par mākslas instrumentu, «Orlan» ir izveidojusi personīgās ikonogrāfijas universu, kas personificējas autores daiļrades šķautnēs - performances akcijās, fotogrāfijās, video darbos, instalācijās un multimediju projektos. Rīgā skatītāji varēs izsekot līdzi viņas neparastajiem meklējumiem vizuālās mākslas un kino transformācijās, kuru pamatā ir statiskais un kustīgais attēls, realitāte un fikcija, mākslinieka personības autonomijas glorifikācija un ironija par reklāmas pasaules mārketinga mašinērijas standartiem.

Būdama laikmetīgās mākslas avangardā, «Orlan» tomēr nav «pārgriezusi nabas saiti» ar klasiskās mākslas mantojumu. «Viņas daiļradē mēs varam atrast neskaitāmas atsauces un paralēles ar antīko pasauli, viduslaiku, renesanses, baroka un, visbeidzot, sirreālisma mākslas estētiku. Tāpat tiek izmantotas karnevāla rituālu nosacītības formas un vēl, protams, tik tuvais, bet aizvien līdz galam neapgūtais celuloīda fenomens - reālā un relatīvā kino pasaule,» norādīja Baranovska.

Skatītājiem Latvijā tiek piedāvāts projekts «Le plan du film un citi scenāriji», kas ir sākts 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, bet mākslinieces vadībā piedzīvojis jaunas metamorfozes Rīgā.