Viņa stāsta, ka šāda ideja – iepazīstināt Eiropas klausītājus ar kādas valsts muzikālo bagātību – ir ļoti sena: «Atceros, ka šis projekts Eiroradio ietvaros sākās pirms vismaz padsmit gadiem. Pati braucu uz Vīni – toreizējo Eiropas kultūras galvaspilsētu –, kur notika kaut kas līdzīgs. Tad arī katru nedēļas vakaru bija tiešraides, un tolaik tiešām arī lielākajā daļā valstu tas bija kaut kas jauns un «svaigs». Tad arī visi koncertus raidīja «dzīvajā»; tagad vairāk vai mazāk tiek piedāvāti arī koncertu ieraksti. Tas toreiz bija milzīgi liels un svarīgs notikums!»

Tagad gan Eiroradio tiešraides nav mazāk svarīgas, un sarunas gaitā Gunda atgādina, – katra pilsēta, kurai ir ticis gods kļūt par Eiropas galvaspilsētu, labprāt piedāvā savu produktu citiem: «Tā kā šogad līdz ar Ūmeo esam Eiropas kultūras galvaspilsētas godā, mēs cītīgi visus septiņus nedēļas vakarus raidām dzīvās mūzikas koncertus no Ūmeo, tādēļ ļoti ceram, kas viņi atskaņos arī mūsu koncertus.» Tiesa, zviedri neesot tik aktīvi akadēmiskās mūzikas klausītāji kā, piemēram, latvieši, taču, kā akcentē Gunda Vaivode, Eiropā auditorijas netrūkstot. «Tas nekas, ja kāds koncerts skan «dzīvajā», bet kāds cits – ierakstā, bet vēl kāds cits par šo koncertprogrammu kaut ko ir dzirdējis un pasūtīs to savai radiostacijai tikai pēc kāda laika.

Protams, svarīgs ir arguments, ka mūsu koncertprogramma ir kompaktā piedāvājumā – nedēļas ietvaros. Ja šie septiņi koncerti būtu izdalīti gada garumā, tad tos varbūt nemaz arī nepamanītu.

Tālab šis projekts ir nozīmīgs kaut vai ar to, ka tas ir pamanāms, ka cilvēki to zina,» skaidro «Klasikas» direktore, piebilstot, – viņa saviem Eiroradio kolēģiem jau parādījusi videorullīti par visiem māksliniekiem, iepazīstinot ar Latvijas muzikālo piedāvājumu. «Labi, ka tuvu Eiroradio nedēļai – jau 7. novembrī – ir arī Bavārijas Radio orķestra un Marisa Jansona koncerts LNO, kura tiešraidei jau pieteikušās desmit valstis; pēc tam decembra sākumā būs arī Operas jauniestudējums – Artura Maskata opera «Valentīna», tā ka es tiešām gribētu apgalvot, – mēs būsim pamanīti!»

Savukārt ideja, kā visu šo projektu īstenot un piepildīt ar koncertiem, gan nākot no mūsu Radio cilvēkiem, un, kā ar gandarījumu saka Gunda Vaivode, mums ir ko parādīt un ar ko palepoties, Eiroradio klausītājiem piedāvājot visus mūsu galvenos muzikālos kolektīvus – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestrus «Sinfonietta Rīga» un «Kremerata Baltica»; arī Operu kā atsevišķu žanru, un, protams, arī mūsu izcilos korus – Valsts akadēmisko kori «Latvija» un Latvijas Radio kori.

«Tā kā ir atjaunots Latvijas Radio bigbends, noteikti gribējām parādīt to līdz ar jauno džeza solisti Kristīni Prauliņu. Un arī etnomūzika mums ir sevišķi spilgta – īpaši ar tādu personību kā koklētāja Laima Jansone, turklāt viņas koncertā vienā dziesmā piedalīsies arī folkloriste Ilga Reizniece.»

To uzskaitot, Gunda pamatoti palepojas, – mūsu mūzikas spektrs ir ļoti plašs, turklāt ne katra valsts varot piedāvāt tik daudz koncertu kā Latvija, jo esot valstis, kas Eiroradio tiešraidei var piedāvāt vien piecus koncertus, savukārt Latvija – veselus astoņus! «Atlasīt programmu nebija problēmu, vienīgi mazliet mainījās repertuārs, jo diemžēl beigās nesaņēmām atļauju ierakstīt izcilās argentīniešu pianistes Martas Argerihas un Gidona Krēmera koncertu Vidzemes koncertzālē «Cēsis», tādējādi nācās izlīdzēties ar senākiem šīs vasaras «Kremerata Baltica» koncertiem, bet viss pārējais norit, kā paredzēts,» rezumē G. Vaivode.

Pateikt to, cik valstīs šīs programmas izskanēs, pagaidām esot grūti, taču piedāvājums izteikts 70 valstīm. «Joprojām norit pieteikšanās un ierakstu pasūtīšana, tādēļ nosaukt konkrētu ciparu pašlaik nevaru, taču šo koncertu auditorija būs pieklājīga arī tad, ja vidēji katru Eiroradio koncertu pasūtīs piecas līdz septiņas valstis –, tie būs vismaz pāris miljoni klausītāju. Turklāt šogad ir jaunums, jo šoreiz darbosies Eiroradio to see platforma – «radio ar bildi», kurā 31. oktobra džeza koncerts Latvijas Radio 1. studijā tiks pārraidīts ar videoierakstu, tā ka bigbends būs ne tikai dzirdams, bet arī redzams.»

Lūgta novērtēt to, kā Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas piedāvājums šogad izskanējis Eiropā (piemēram, 6. jūlija koncerts «Dzimuši Rīgā»), Gunda Vaivode teic: «Manuprāt, ļoti labi! Taču, skatoties Eiroradio kontekstā, ir viena problēma – mūsu mūziķi, īpaši solisti, ir patiešām izcili, un viņus pazīst arī citur pasaulē. Tāpat zinām arī to, ka viņi arī vairāk uzstājas pasaulē, līdz ar to galīgi neesam vienīgie – reizēm pat pēdējie –, kuri viņus piedāvā Eiroradio sistēmā. Marisu Jansonu saņemam no Bavārijas radio, Elīnu Garanču – no Zalcburgas festivāla, Andri Nelsonu – no Lucernas, Baibu Skridi un Ingu Kalnu – no Vācijas, Aleksandru Antoņenko – no Metropolitan, un tā es varētu turpināt vēl ilgi.

Taču – vai tādēļ mūsu mūzikas kultūra kļūst nabagāka? To nekādā gadījumā negribētu apgalvot, un tāpēc ir labi, ka esam šajā apritē, lai mūsu mākslinieku sniegumu varētu novērtēt ne tikai Eiropa, bet arī asociētās valstis Āzijā, Austrālijā un Amerikā un tagad pat arī Dienvidamerikā –, lai mēs visi varētu saņemt to labāko.»

Protams, jārēķinās ar to, ka mūsu muzikālajiem kolektīviem Eiropā ir konkurence, taču, kā akcentē Gunda Vaivode, tas nav iemesls, lai mēs Eiropai nepiedāvātu savu mākslinieku koncertus. «Un šogad Eiroradio esam piedāvājuši ļoti daudz – vairāk nekā piecdesmit koncertu, tā ka, manuprāt, viņiem ir no kā izvēlēties un no kā atlasīt,» ir pārliecināta «Klasikas» direktore.

Visu Eiroradio nedēļas koncertu tiešraižu piedāvājumu meklē resursos.

www.riga2014.org